Reljefs ir Zemes virsmas nelīdzenumi.
Nemitīgi mijiedarbojoties Zemes iekšējiem un ārējiem spēkiem, veidojas reljefs. Lielākās ieplakas ir piepildītas ar ūdeni un veido okeānu, bet līdzenumi un kalni veido kontinentus. Reljefs tiek iedalīts kā:
- sauszemes
- okeāniskais
Sauszemes galvenās reljefa formas ir kalni un līdzenumi.
Kalni jeb kalnāji ir stipri saposmotas reljefa formas, kas augstu paceļas virs pārējās teritorijas.
Šveices Alpi
Tie veidojas, pārvietojoties litosfēras plātnēm. Saduroties \(2\) kontinentālām plātnēm, ieži tiek sakrokoti, veidojas kroku kalni. Tā radušies Himalaji, Andi, Kordiljeri, Alpi, Kaukāza kalni, u. c.
Himalaju kalni
Ja Zemes garoza tiek sašķelta un atsevišķi tās bloki paceļas, bet citi iegrimst, tad rodas cilu kalni.
Tā radušies Vogēzi (Eiropa), Sjerranevada (Ziemeļamerika).
Sjerranevadas kalni
Vientuļie kalni veidojas vulkāna izvirduma rezultātā. Tā ir veidojies Kilimandžaro (Āfrika).
Kilimandžaro
Augstākā virsotne ir Džomolungma (\(8848\) \(m\)) Himalajos.
Džomolungma (Everests)
Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals ar plakanu vai viļņotu virsmu.
Līdzenums Čehijā
Daudzi līdzenumi veidojušies noārdoties kalniem, citi vulkāniskās darbības rezultātā, pa plaisām ieplūstot lavai un sacietējot. Līdzenumi arī veidojušies, uzkrājoties upju sanestajiem nogulumiem vai lēnām paceļoties jūras dibenam. Līdzenumi parasti ir izvietoti uz litosfēras plātņu stabilākajām daļām – platformām. Pasaulē lielākais līdzenums ir Amazones zemiene.
Amazones zemiene
Okeāna dibens ir tā apakšējā daļa.
Okeāna dibena reljefs
Virzoties no krasta okeānā, ir izveidojies šelfs.
Kontinentālais sēklis jeb šelfs ir jūru piekrastes daļa, kas atrodas starp krastu un kontinentālo nogāzi.
Tas ir krasta turpinājums okeānā līdz \(200\) \(m\) dziļumam. Tas veidojies, iegrimstot atsevišķām sauszemes daļām. Šelfa reljefs saistīts ar blakus esošā kontinenta reljefu. Blakus kalniem, šelfs ir šaurs, bet blakus līdzenumiem plats. Vējš un upes atnes nogulumiežus, kas uzkrājas kontinentālajā sēklī.
Kontinentālā nogāze ir okeānu vai jūru slīpā virsma, kas savieno kontinentālā sēkļa ārējo malu ar okeāna dibenu.
Tā atrodas \(200\) - \(3000\) \(m\) dziļumā. Tās vidējais platums \(65\) \(km\). To šķērso gari un dziļi kanjoni, kā arī upju gultnes. Smaguma spēka ietekmē, nogulumieži slīd uz leju un uzkrājas nogāzes lejasdaļā.
Abisālais jeb dziļūdens līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās.
Tas aizņem aptuveni 40% no Pasaules okeāna platības. Tas atrodas \(2500\) - \(6000\) \(m\) dziļumā. Tāpat kā uz sauszemes, arī okeānu līdzenumos ir gan ieplakas, gan pacēlumi, gan virsmas slīpumi. Šajos līdzenumos nenotiek ne zemestrīces, ne vulkānu izvirdumi, jo tie atrodas tālu no plātņu robežjoslām. Šie līdzenumi, tāpat kā uz sauszemes, nav pilnīgi līdzeni. Vietām sastopami vientuļie kalni, kuru virsotnes paceļas virs ūdens. Šo līdzenumu pamatā ir plāna Zemes garoza. Nogulumieži veidojas no bojā gājušajiem organismiem un vulkāniskajiem pelniem, tāpēc tie uzkrājas ļoti lēni.
Okeānu vidusdaļā rifta zonās izvietojušās vidusokeāniskās grēdas. Tās aptver visu Pasaules okeānu. Šajā zonā notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi, jo turpinās kalnu veidošanās. Vietām zemūdens kalnu virsotnes paceļas virs ūdens kā salas.
Vietās, kur okeāniskā litosfēras plātne paslīd zem kontinentālās plātnes, veidojas dziļvagas.
Dziļvagas ir šauras, garas ieplakas ar ļoti stāvām nogāzēm un līdzenu virsmu.
Ļoti daudz to ir Klusajā okeānā. Tās ir dziļākas par \(6000\) \(m\). Pati dziļākā ir Marianas dziļvaga. Līdzās dziļvagām atrodas vulkāniskās salas.
Okeānā sastopamas arī gaijoti. Tās ir kādreizējās vulkāniskās salas, kas, pārvietojoties litosfēras plātnēm, nonākušas zem ūdens.