Latvija atrodas uz senās Austrumeiropas platformas. Tās Zemes garozas biezums ir \(40\) - \(50\) \(km\).
Platformu veido:
1. Kristāliskais pamatklintājs.
2. Pamatieži.
3. Kvartāra iežu sega.
Pamatklintājs ir magmatisko un metamorfo iežu veidots slānis.
To veido aptuveni \(2,5\) -\(3,5\) miljardus veci ieži ( granīts, gneiss, kristāliskais slāneklis), kas radušies aktīvas vulkānu darbības, krokošanās un metamorfizācijas rezultātā, jo tolaik Latvijas teritorijā bija vairākus kilometrus augsti kalni. Laika gaitā, kalni sadēdēja un izveidojās līdzenums ar sakrokotiem un vertikāli sabīdītiem iežu slāņiem. Zemes virspusē pamatklintāja ieži Latvijas teritorijā neatsedzas, bet tos var redzēt kā laukakmeņus, ko ledājs ir atnesis no Skandināvijas.
Beidzoties aktīviem tektoniskiem procesiem, notika pamatiežu veidošanās.
Pamatieži ir nogulumieži – māls, dolomīts, kaļķakmens, smilšakmens, ģipšakmens – kuri radušies paleozoja un mezozoja ērās.
Tie veidojušies pirms apmēram \(540\) - \(250\) miljoniem gadu. Šajā laikā Latvijas teritorijā pārmaiņus bijusi gan jūra, gan sauszeme. Tas saistīts ar lēnu Zemes garozas pacelšanos un grimšanu. Atkarībā no tā, kāds bijis klimats, vai bijusi jūra vai sauszeme, veidojušies dažāda veida un biezuma nogulumieži. Bieži vien šajos iežos sastopamas fosīlijas. Pamatiežu virsma nav līdzena. To biezums ir \(400\) - \(1300\) \(m\). Tos var redzēt atsegumos – upju, ezeru un jūras krastos.
Visjaunākā ir kvartāra iežu sega. Šie ieži izplatīti visā Latvijas teritorijā. Tie veidojušies četros leduslaikmetos.
Leduslaikmets ir laika posms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
Mūsdienu reljefa un ainavas veidošanā visnozīmīgākais ir pēdējais leduslaikmets, kurš sākās aptuveni pirms \(120\) tūkstošiem gadu. Uzvirzoties, ledājs atrāva, sadrupināja un pārvietoja dažāda izmēra iežus. Vietās, kur ledāju bremzēja pamatiežu pacēlumi, veidojās ledus krāvumi. Ledājam izkūstot, šajās vietās sakrājās biezs iežu slānis – morēna.
Morēna ir ledāja noguldīts māla, smilts un oļu maisījums.
Veidojās augstienes ar daudziem pauguriem un zemienes, plašās upju ielejas. Pēcleduslaikmetā, kas sākās aptuveni pirms \(10\) tūkstoš gadiem, un turpinās mūsdienās, pārveidojās piekrastes josla, jo Baltijas jūras līmenis pazeminājās.
Latvijas reljefa lielākās formas ir zemienes un augstienes. Latvijā ir \(8\) lielas augstienes un \(6\)
zemienes. Visaugstākā virsotne ir Gaiziņkalns (\(311,6\) \(m\)) Vidzemes augstienē.