Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās dažādu dabas, vēsturisku, politisku un sociāli ekonomisku faktoru ietekmē.
Ar migrāciju saistītie pamatjēdzieni:
Imigrācija - ārvalstnieku ieceļošana valstī.
Emigrācija - iedzīvotāju brīvprātīga vai piespiedu izceļošana no valsts.
Migrācijas saldo jeb bilance - starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu kādā noteiktā laika posmā. Tā var būt pozitīva vai negatīva.
Deportācija - pamatiedzīvotāju vai ieceļotāju piespiedu pārvietošana vai izsūtīšana no valsts.
"Smadzeņu noplūde"- emigrantu kategorija, kuru sastāda augsti kvalificēti speciālisti, zinātnieki un citas radošas personības.
Bēglis - cilvēks, kas atrodas ārpus savas valsts vai pamata dzīves vietas, jo viņam draud briesmas un vajāšana politisku, reliģisku, rases vai etniskās piederības un citu iemeslu dēļ un kurš nevēlas atgriezties savā valstī.
Reemigrācija - bijušo emigrantu atgriešanās atpakaļ dzimtenē.
Pilsonis - persona, kura politiski un tiesiski piederīga noteiktai valstij.
Migrāciju izraisa galvenokārt politiska rakstura cēloņi - karadarbība, dažādas vajāšanas politisku un reliģisku uzskatu dēļ, sociālekonomiskie cēloņi - vēlme atrast labāk atalgotu darbu, dzīves apstākļus, lielāku sociālo nodrošinājumu un aizsardzību, tomēr reizēm svarīgi ir bijuši arī dažādi dabas faktori un katastrofas, kā arī dažādas tehnogēnas avārijas, piemēram Černobiļas atomstacijas avārija Ukrainā 1986. gadā, kad tika evakuēti tūkstošiem cilvēku no radioaktīvās zonas, bet Pripete joprojām ir kā tukša, aizaugoša spoku pilsēta.
Migrācijas veidu raksturojums
1. Pēc teritorijas, ilguma un rakstura.
Iekšējā migrācija notiek valstu iekšienēs, cilvēkiem pārceļoties no valsts nomaļākiem uz centrāliem rajoniem, piemēram uz Rīgu un Pierīgas novadiem Latvijā. Kā savdabīgs iekšējās migrācijas paveids minama svārstveida migrācija. Tā raksturīga piepilsētu un aglomerāciju zonām, kad darba dienās cilvēki dodas strādāt uz pilsētām, bet vakarā atgriežas savās dzīves vietās. Piemēram, katru darba dienu tūkstoši cilvēku brauc strādāt, mācīties vai citu iemeslu dēļ uz Rīgu, bet vakarā atgriežas mājās savās Pierīgas apdzīvotajās vietās - Tukumā, Jūrmalā, Jelgavā, Olainē, Siguldā, Saulkrastos, Ogrē, Salaspilī, Lielvārdē u.tml. Daudz cilvēku no Latvijas brauc arī sezonas lauksaimniecības darbos novākt Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā u.c. ogas, augļus, dārzeņus u.c. produkciju. Apmēram \(0,45\) miljoni pārcēlušies daudzās Rietumeiropas valstīs uz pastāvīgu dzīvi, visdažādāko motīvu jeb iemeslu dēļ.
Ārējāmigrācija saistās ar valsts robežas šķērsošanu, emigrējot jeb izbraucot no valsts vai imigrējot jeb iebraucot valstī. Cilvēks, aizbraucot no Latvijas uz Īriju dzīvot vai strādāt, Latvijas valstij skaitīsies emigrants, bet Īrijai - imigrants. Ja cilvēks pēc laika pārdomās un atgriezīsies atpakaļ Latvijā, tad viņš būs gan imigrants gan reimigrants, kas ir atgriezies dzimtenē.
Migrācija pēc sava motīva var būt ne tikai brīvprātīga, bet arī piespiedu. Piemēram, deportācija, kad daudzus cilvēkus PSRS okupācijas laikos no Latvijas piespiedu kārtā izsūtīja uz Sibīriju 1941. un 1949. gadā, arī Krimas tatārus u.c. tautas. Daudzos pasaules reģionos un valstīs ir nestabili politiskie, reliģiskie apstākļi, notiek karadarbība, cilvēku vajāšanas, kas apdraud viņu dzīvības, tāpēc tūkstošiem bēgļu dodas prom.Tie meklē drošību un labākus dzīves apstākļus. Tā tas ir bijis un joprojām notiek Lībijā, Sīrijā, Afganistānā, Kosovā, Ukrainā un daudzviet citur pasaulē. Reizēm izdala arī vēsturisko un sākot ar 20.gs. vidu arī mūsdienu migrāciju. Liela vēsturiska piespiedu migrācija bija Āfrikas vergu izvešana un tirdzniecība uz Ameriku 18.-19.gs.
2. Pēc politiskā statusa un rakstura.
Parasti migranti šķērsojot citu valstu robežas, nokārtojot visas juridiskās formalitātes, ieceļo citā valstī atļauti jeb legāli. Diemžēl, karadarbības un konfliktu, vajāšanās dēļ, daudz migrantu nespēj oficiāli noformēt dokumentus atļautai, legālai robežu šķērsošanai, tāpēc pastāv t.s. nelegālā migrācija.
Migrācijas sekas:
|
Ieguvumi
|
Zaudējumi
|
| Imigranti kompensē darba spēka deficītu | Emigrācijas procesā valsti atstāj jauni, darbaspējīgi cilvēki |
| Imigranti uzlabo savu materiālo stāvokli |
Pieņēmēj valstīm jārūpējas par imigrantu sociālo nodrošinājumu
|
| Imigranti, sūtot naudu, uzlabo savu radinieku materiālo stāvokli viņu dzimtenēs | Imigrācijas valstis zaudē finanšu resursus |
| Imigranti iegūst jaunu pieredzi, iekļaujoties doto valstu sabiedrībās | Imigrācijas valstīs var izcelties etniskie, reliģiskie u.c. veida konflikti |
| Imigrācija veicina demogrāfiskās situācijas uzlabošanos | Emigrē jauni, darba spējīgi cilvēki, kas var negatīvi ietekmēt valsts demogrāfisko struktūru |
| Imigrācijas valstis piesaista arī kvalificētu darbaspēku | Emigrācijas valstis zaudē arī kvalificētus darbaspēku |
Migrācijas saldo aprēķināšana:
Ar dažādu Latvijas teritoriju migrācijas saldo var iepazīties šeit.
Ar Latvijas migrācijas procesa dinamiku laika gaitā var iepazīties šeit.
Atsauce:
Att. Migranti - Alessio Tricani / Shutterstock.com