Ergonomika pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti, un noskaidro, kādi nelabvēlīgi darba vides apstākļi var ietekmēt veselību.
Attiecībā uz datoru sistēmām var runāt par darba vides un vietas, datora aparatūras un programmatūras ergonomiskumu.
Labu darba vidi veido dažādi elementi: mēbeļu konstrukcija un novietojums, darba instrumentu izvietojums un piemērotība, darbavietas apkārtne un darba režīms.
Vides elements | Raksturojums |
Galds | Speciālie datoru galdi ir konstruēti tā, lai uz tiem būtu ērti izvietot dažādas datora ierīces, piemēram, speciāls plauktiņš tastatūrai un pelei ļauj pielāgot tos vēlamajam augstumam. |
Krēsls | Lai krēslu varētu pielāgot konkrētam lietotājam, tam ir jābūt regulējumam. Ērtu darbu pie datora var nodrošināt, ja krēslam ir: atzveltne, kur atbalstīt muguru, roku paliktņi, kur darba starplaikos atpūtināt rokas, un ritenīši, kas nodrošina vienkāršu krēsla pārvietošanu vēlamajā vietā. |
Kāju paliktnis | Pēdu atpūtināšanai, kā arī darba laikā var izmantot kāju atbalstam. |
Monitors | Monitors jānovieto sev tieši pretī un tā, lai uz ekrāna neveidotos atspīdumi no loga vai gaismas ķermeņiem. Pareizi jāsabalansē monitora un apkārtnes apgaismojuma spilgtums, izvairoties no lieliem gaismas kontrastiem. Sēdekļa atzveltnei vajadzētu atrasties izstieptas rokas attālumā no monitora ekrāna. Ieteicamais acu līmenis ir 7–10 cm no ekrāna augšējās malas. |
Tastatūra | Tastatūru vēlams novietot uz speciāla plauktiņa. Var izmantot speciālās ergonomiskās tastatūras ar ērtāku taustiņu izvietojumu nekā tradicionālajām. Elkoņi jātur tā, lai tie veidotu taisnu vai platu leņķi, ko var panākt, regulējot tastatūras novietojumu vai krēsla augstumu. Plaukstu locītavas jātur taisni. Ievadīšanas laikā taustiņi jāpiespiež viegli. |
Pele | Jāraugās, lai peles pārvietošanai būtu pietiekami daudz vietas. Ieteicams izmantot optisko peli, jo tās pārvietošanai ir nepieciešams mazāk vietas. Delnas locītava jātur taisna. Peli turēt brīvi un peles pogas nospiešanu veikt ar vieglu pieskārienu. |
Apgaismojums | Ieteicams, lai datorlietotāja seja un monitors atrastos pie loga un paralēli tam. Logus ieteicams aprīkot ar žalūzijām vai aizkariem. Kā vietējo apgaismojumu ieteicams izmantot galda lampu ar maināmu gaismas virzienu. |
Siltums | Visas datora ierīces telpā izdala siltumu. Siltuma līmeni telpā nodrošina, regulējot apsildīšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. |
Mitruma līmenis | Relatīvā mitruma līmenim telpās jābūt no 50% līdz 70%. Ja nepieciešams, telpā izvieto speciālas gaisa mitrināšanas ierīces. |
Ventilācija | Lietojot datoru, nepieciešams labi vēdināt telpas. Datori un monitori ražo siltumu un sausina gaisu. Telpu vēdināšana ir svarīga arī tāpēc, ka printeri un kopētāji izdala toksiskus izgarojumus. |
Statiskā elektrība | Statiskās elektrības uzkrāšanās var izraisīt virkni problēmu, piemēram, datu zaudēšanu vai ādas kairinājumu. Statisko elektrību var izraisīt uz ekrāna esošie putekļi, tādēļ tie ir regulāri jātīra vai arī jālieto iezemēti antistatiski ekrāni vai filtri. |
Trokšņi | Nevēlami trokšņi var nogurdināt, traucēt sarunāties un samazināt darba efektivitāti. No datora ierīcēm lielākie trokšņu avoti ir ventilatori, diskdziņi un printeri. |
Darba pārtraukumi | Katras 20 minūtes vēlams izdarīt mazus, 10–30 sekunžu ilgus pārtraukumus, kuru laikā vajag mainīt sēdēšanas pozu un izstaipīties vai arī veikt nelielus vingrinājumus. Ik pēc stundas ieteicams pārtraukt darbu uz 5–10 minūtēm vai ik pēc divām stundām – uz 15 minūtēm. To laikā nav ieteicams atrasties pie datora. |
Veicot pētījumus par datora ietekmi uz cilvēku veselību, īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu ķermeņa daļu pārslodze un dažādas psiholoģiska rakstura problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var parādīties gan dažus mēnešus pēc darba sākšanas, gan pēc vairākiem gadiem.
Biežāk sastopamās veselības problēmas strādājot ar datoru
Veselības problēma | Raksturojums | Izpausmes | Rašanās iemesli |
Skeleta-muskuļu sistēmas pārslodze | Cilvēks, strādājot ar datoru, lielāko darba laiku pavada sēdus, tāpēc muskulatūra ir pakļauta statiskai slodzei, lai uzturētu ķermeņa pozu un noturētu vajadzīgajā stāvoklī galvu un rokas. | Dažādu ķermeņa daļu (muguras, plecu, kakla, roku, plaukstu) nogurums un sāpes. | Nepareiza darba poza vai ilgstoša sēdēšana nemainīgā pozā, neērts ierīču novietojums, ķermeņa sasprindzinājums. |
Atkārtotās spriedzes savainojumi (Repetitive Stress Injury – RSI) | Rodas, kad ķermeņa smalkie audi (cīpslas, nervi, asins cirkulācijas sistēma u. c.) tiek pakļauti pastiprinātai un ilgstošai slodzei. | Sāpes un nogurums plaukstās, delnu un elkoņu locītavās. | Nepiemērota darba poza, ilgstošs kontakts ar cietu virsmu, ilglaicīgi atkārtotas vienveidīgas kustības, nevajadzīga spēka lietošana. |
Acu sasprindzinājums | Strādājot pie datora, redze, sasprindzinot acs muskuļus, tiek ilgstoši fokusēta vienā punktā. | Galvassāpes, acu nogurums, apsārtums, asarošana, sūrstēšana, pārejošas redzes asuma izmaiņas. | Nekvalitatīvs monitors, nepareizi izvēlēts attālums līdz monitoram, slikts apgaismojums, putekļaina telpa vai mazs gaisa mitrums tajā. |
Informācijas pārslodze | Darbinieks nemitīgi atrodas stresa stāvoklī. | Nogurums, emocionālais izsīkums, profesionālās pašiedvesmas trūkums. | Nepieciešamība apstrādāt, izmantot un atcerēties lielu informācijas daudzumu, liela atbildība, jārisina problēmas un kļūdu gadījumā ātri jāreaģē u. tml. |
Dators ir elektriska ierīce, kas var radīt elektrotraumas, cilvēkam pieskaroties atklātiem sprieguma avotiem. Caur cilvēka ķermeni plūstošā elektriskā strāva var izraisīt elektroapdegumus. Pieskaršanās strāvu vadošiem priekšmetiem var izraisīt muskuļu patvaļīgu saraušanos, kā dēļ var gūt arī cita veida traumas, piemēram, cilvēks var krist un savainoties vai uzkrist uz elektriskā strāvas avota. Nepareiza ierīču ekspluatācija var izraisīt to aizdegšanos.
Lai datoru un tā ierīces uzturētu drošas, ieteicams ievērot šādus noteikumus:
- nedrīkst atvērt vākus, uz kuriem ir uzlīmēts brīdinājuma logo vai kuru skrūves ir nokrāsotas. Šajās ierīcēs esošās sastāvdaļas var nomainīt vai remontēt tikai attiecīgo ierīču speciālisti;
- lai pasargātu datora ierīces no bojājumiem, to atvienošanu no datora nedrīkst veikt ātrāk kā piecas sekundes pēc datora izslēgšanas;
- nedrīkst turēt datora ierīces radiatoru un citu siltumierīču tuvumā, kā arī nosegt to ventilācijas atveres – ierīces var sabojāties vai aizdegties;
- jāuzmanās, lai datora ierīcēs neiekļūst šķidrumi un mitrums, kas var izraisīt īssavienojumu;
- lai izsargātos no elektrotraumām, drīkst izmantot tikai pareizi zemētas sprieguma pieslēgumvietas (kontaktligzdas);
- drīkst lietot tikai konkrētai ierīcei paredzētos spēka kabeļus;
- datora ierīces un spēka kabeļi jānovieto tā, lai uz tiem nevarētu uzkāpt vai aiz tiem aizķerties. Uz kabeļiem neko nedrīkst novietot;
- lai pasargātu datora ierīces no pēkšņiem īslaicīgiem elektriskās strāvas kāpumiem vai kritumiem, ieteicams lietot sprieguma izlīdzināšanas ierīces vai nepārtrauktās barošanas blokus.
Atsauce:
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Pasniedzēja grāmata. / Viestura Vēža redakcijā – Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. – 123 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 80. - 83. lpp.