2. IT pamatjēdzieni

Svarīgākie procesi, darbojoties ar informāciju, ir šādi:

 

- informācijas iegūšana, kas saistās ar tās uztveršanu un iegūšanu. Cilvēks informāciju uztver ar maņu jeb sajūtu orgāniem: dzirdi, redzi, ožu, tausti, garšu. Iegūt informāciju var dažādi, piemēram, lasot, klausoties mācību stundā, skatoties televīziju. Informācijas iegūšana bieži ir saistīta ar tās meklēšanu vai vākšanu. Piemēram, tiek meklēta informācija tīklā Internet vai arī organizētas aptaujas par dažādiem procesiem;

 

- informācijas uzglabāšana, kas var tikt realizēta dažādi, piemēram, uz papīra, magnētiskajās lentēs, optiskajos un magnētiskajos diskos u.c.;

 

- informācijas apstrāde, kas notiek katrā cilvēka darbības jomā. Tā, piemēram, lai pārietu ielu, jāpārliecinās, ka luksoforā deg zaļā gaisma. Ļoti intensīva informācijas apstrāde notiek skolās, augstskolās un citās mācību iestādēs. Lai gūtu panākumus saimnieciskajā darbībā, jāapstrādā ziņas par pieprasījumu un piedāvājumu preču tirgū, par izejvielu un enerģijas cenām u.tml.;

 

- informācijas izplatīšana. Parasti cilvēki informāciju cits citam nodod ar runas vai tālruņa palīdzību. Tāpat informācija tiek izplatīta, izmantojot presi, radio, televīziju u.c.

 

Dažādās dzīves jomās tiek ieviestas informācijas tehnoloģijas, ar ko saprot zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma kopumu, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu. Pasaulē un arī Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju izstrādāšanu, ieviešanu un pārdošanu.

 

Visizplatītākā informācijas apstrādes ierīce ir dators. Ar datoru (computer) saprot tehnisku sistēmu (ierīču komplektu), kas saskaņā ar uzdotu programmu veic automātisku datu apstrādi un ievadizvadi.

 

Datoru kā sistēmu veido:

 

- aparatūra (hardware), ar ko saprot datora fizikālo daļu, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, ierīces un to savienojumi jeb "dzelži";

- programmatūra (software), ar ko saprot datoru programmas, procedūras un ar tām saistīto dokumentāciju un datus, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai. Programmas "atdzīvina" datora aparatūru un nosaka, kas tai jāveic informācijas apstrādes
procesā.

 

Programma (program) - instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no programmēšanas valodām.

Dators veic pārveidotas informācijas jeb datu apstrādi.

 

Ar datiem(data) saprot formalizētā veidā attēlotu tekstuālo, skaitlisko, grafisko, video un audio informāciju, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt (saprast), apstrādāt vai pārsūtīt.

 

Lai informāciju pārveidotu par datiem, kurus dators spēj saprast un apstrādāt, tā ir jākodē. Datorā informācija tiek kodēta binārajā kodā (ciparsignālu formā), kuru veido tikai divi cipari 0 un 1; tos sauc par bitiem.

 

Binārais kods datoros tiek izmantots tāpēc, ka elektronisko elementu ražošanas tehnoloģija nodrošina tādu elementu izgatavošanu, kuriem ir tikai divi stabili, labi atšķirami stāvokļi. Piemēram, binārajam ciparam 0 atbilst zems spriegums, bet ciparam 1 - augsts spriegums.

 

Bits (bit – saīsinājums no binary digit) ir ļoti maza mērvienība, tāpēc tiek izmantotas arī lielākas informācijas daudzuma mērvienības, piemēram,

 

- baits, kas sastāv no 8 bitiem; .
- kibibaits (KiB), kas satur $2^{10}$ = 1024 baitus;
- mebibaits (MiB), kas satur 1024 KiB jeb $2^{20}$ baitus;
- gibibaits (GiB), kas satur 1024 MiB jeb $2^{30}$ baitus;
- tebibaits (TiB), kas satur 1024 GiB jeb $2^{40}$ baitus.

 

Kilobaitos, megabaitos un gigabaitos mēra atmiņas apjomu, piemēram, brīvpieejas atmiņas apjoms ir 512 MB, bet cietā diska ietilpība – 500 GB.

- kilobaits (KB), kas satur 1000 baitus;
- megabaits (MB), kas satur 1000 KB;
- gigabaits (GB), kas satur 1000 MB;
- terabaits (TB), kas satur 1000 GB.

 

Teksta un skaitļu kodēšanai izmanto speciālus kodus, kuriem ir noteikts, kāds binārais kods atbilst katram simbolam. Pašlaik tiek lietots unikods, kurā simbola kodēšanai tiek izmantoti 2 baiti jeb 16 biti. Unikods dod iespēju nokodēt 65 536 simbolus un attēlot šajā kodā visus pasaules alfabētus, kā arī zinātniskos un tehniskos simbolus. Piemēram, simbola "A" binārais kods ir 0000000001000001, cipara 1 - 0000000000110001.

 

Grafiskas informācijas kodēšanai izmanto dažādus paņēmienus. Piemēram, rastrgrafikā attēlu sadala atsevišķos punktos. Katram punktam kodē tā atrašanās vietu, krāsu un gaišumu. Atkarībā no koda garuma var nokodēt dažādu krāsu skaitu. Tādējādi ar vienu baitu var kodēt 256 krāsas, bet ar 24 bitu kodu - vairāk nekā 16,7 miljonus krāsu.

 

Skaņas kodēšana pamatojas uz to, ka skaņas signāls tiek sadalīts mazos laika intervālos. Katrā intervālā tiek fiksētas un kodētas skaņas signāla vērtības.

Pēc datu apstrādes tiek veikta to dekodēšana, proti, datu pārveidošana cilvēkam saprotamā formā.