Dabaszinībās jau mācījies par vielai piemītošajām īpašībām. Katrai tīrai vielai ir noteikts īpašību kopums, kas tās atšķir no citām vielām, tās sauc par vielas fizikālajām īpašībām.
Svarīgākās vielas fizikālās īpašības ir
- agregātstāvoklis,
- kušanas un vārīšanās temperatūra
- krāsa,
- smarža,
- blīvums,
- šķīdība,
- cietība.
Agregātstāvoklis
Katrai vielai ir raksturīgs vielas agregātstāvoklis kādā tā eksistē – ciets, šķidrs vai gāzveida.
Ja viela ir cietā agregātstāvoklī, tās daļiņas ir novietotas cieši. Daļiņas spēj kustēties minimāli, kas neļauj tām atstāt savu vietu, tāpēc cietām vielām ir noteikta forma un tilpums.
Šķidrā agregātstāvoklī vielas daļiņas kustās brīvāk un var pārvietoties, tāpēc šķidrā agregātstāvoklī vielai nav noteikta forma – tā ieņem trauka formu. Ja vielu pārvieto no viena trauka uz otru mainās tā forma, bet nemainās vielas tilpums.
Gāzveida agregātstāvoklī daļiņas pārvietojas ātri, saduras cita ar citu un turpina kustību. Gāzveida vielām ir raksturīgi ieņemt visu pieejamo trauka tilpumu.
Temperatūras ietekmē, viela var pāriet no viena agregātstāvokļa citā.
Vielas pāreju no cieta agregātstāvokļa uz šķidru sauc par kušanu. Temperatūru kurā notiek šī pāreja sauc par vielas kušanas temperatūru.
Vielas pārēju no šķidra agregātstāvokļa uz gāzveida sauc par vārīšanos. Temperatūru kurā notiek šī pāreja sauc par vārīšanās (viršanas) temperatūru.
Piemērs:
Ūdens kušanas temperatūra ir , bet vārīšanās temperatūra ir .
Agregātstāvokļu maiņa
-
kušana — viela pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā, temperatūrai paaugstinoties;
-
sasalšana — viela pāriet no šķidra agregātstāvokļa cietā, temperatūrai pazeminoties;
-
iztvaikošana — viela pāriet no šķidra agregātstāvokļa gāzveida, temperatūrai paaugstinoties;
-
kondensēšanās — viela pāriet no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā, temperatūrai pazeminoties;
-
sublimācija — tieša vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa gāzveida, temperatūrai paaugstinoties;
-
desublimācija — tieša vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa cietā, temperatūrai pazeminoties.
Krāsa un smarža
Vielas var raksturot arī pēc krāsas.
Ūdens
Sērs
Zelts
Ķīmijā iepazīsi vairākas vielas ar līdzīgām krāsām, bet ar atšķirīgām citām fizikālām īpašībām, piemēram, ūdens un etiķis ir bezkrāsaini šķīdumi, bet etiķim ir raksturīga specifiska smaka, kas to ļauj atšķirt no citām vielām.
Blīvums
Blīvums ir vielas īpašība, kas raksturo vienas tilpuma vienības masu.
Katra viela aizņem kādu tilpuma vienību. Ja divu ķermeņu tilpumi ir vienādi, bet to masas - atšķirīgas, tad vielas blīvums katrā no ķermeņiem ir atšķirīgs.
Blīvumu apzīmē ar grieķu burtu (ro) un mēra , bet ķīmijā aprēķinos biežāk izmanto mērvienību . Blīvumu aprēķina, vielas masu dalot ar tilpumu .
Daudzām vielām ir noteikts blīvums.
| Viela (\(t = 20°C\), \(p=1\ atm\)) | Blīvums, \(kg/m^3\) | Blīvums, \(g/mL\) |
| Sauss gaiss | 1,205 | 0,001 |
| Ūdens | 1000 | 1 |
| Dzelzs | 7874 | 7,874 |
Aplūkojot tabulu varam secināt, ka ūdens ir vieglāks par dzelzi, bet smagāks par sausu gaisu.
Šķīdība
Par vielas šķīšanu ūdenī jau mācījies dabaszinību priekšmetā. Atkārto to šeit!
Šķīdība ir vielas spēja viendabīgi izkliedēties ūdenī vai citā šķīdinātājā, veidojot dzidru, caurspīdīgu šķīdumu.
Vielas iedala ūdenī šķīstošās vielās un nešķīstošās vielās, piemēram, ūdenī šķīst cukurs, bet ūdenī nešķīst smiltis.
Cietība
Cietība - ķermeņa spēja pretoties ārējai, cita ķermeņa, mehāniskai iedarbībai.
Vielas pēc cietības iedala Mosa skalā, kuras pamatā ir 10 minerāli, kas sarindoti pēc cietības. Skala sākas ar talku un beidzas ar dimantu - viscietāko minerālu.
