Vielas veido gan dzīvo, gan nedzīvo dabu. Atkārto ko par vielām un maisījumiem jau zini šeit!
Dabaszinībās jau iepazinies ar maisījumu veidiem. Tie var būt viendabīgi un neviendabīgi.
Viendabīgos maisījumos nevar redzēt tā sastāvdaļas.
Cukura un ūdens šķīdums
Neviendabīgos maisījumos var redzēt tā sastāvdaļas.
Eļļa un ūdens
Lai no vielu maisījuma iegūtu tīru vielu, tiek izmantotas maisījumu sadalīšanas metodes. Ar daļu no tām jau iepazinies 6. klasē.
Maisījumu atdalīšanas metodes ir iespējams izmantot pētījumos. Veidojot pētījuma aprakstu ir jāievēro pētnieciskā darba posmi - pētāmā problēma, hipotēze, vielas un darba piederumi, darba gaita, datu/novērojumu reģistrēšana, rezultātu analīze, secinājumi.
Lai varētu izmantot metodes maisījuma sadalīšanai, ir nepieciešams pareizi izveidot laboratorijas iekārtas, izmantojot dažādus traukus.
Filtrēšana - neviendabīgu maisījumu (neizšķīdusi cieta viela šķidrumā) sadalīšanas metode izmantojot filtrēšanas iekārtu.
Filtrēšanas iekārtai ir jāizvēlas pareiza lieluma filtrpapīrs, kas jāsaloka. Ir dažādas locīšanas tehnikas, viena no tām parādīta attēlā.
Sagatavoto filtrpapīru ieliek piltuvē ar stūri uz leju. Filtrpapīram ir jābūt aptuveni 5 mm zem piltuves augšējās malas. Ja filtrpapīrs pārsniedz augšējo malu, tā ir jāatzīmē un jānogriež aptuveni 5 mm zem atzīmes. Filtrpapīru nedaudz saslapina ar ūdeni, lai papīrs blīvi piekļautos pie piltuves sienām. Sagatavoto piltuvi ar filtrpapīru iestiprina laboratorijas statīvā un zem piltuves novieto vārglāzi. Filtrējamais šķīdums ir jālej gar stikla nūjiņu, lai tas neizšļakstītos. Ja šķīdums, kas uzkrājas vārglāzē nav pilnīgi dzidrs, tas būs jāfiltrē atkārtoti.
Iztvaicēšana - viendabīgu maisījumu (izšķīdusi cieta viela šķidrumā) sadalīšanas metode, kurā tiek iztvaicēts šķīdinātājs.
Iztvaicēšanas iekārtai ir nepieciešama porcelāna bļodiņa, kurā tiks ieliets šķīdums. Bļodiņu iestiprina laboratorijas statīvā un zem tā novieto spirta lampiņu. Ir jāuzmanās, lai karsēšanas laikā šķīdums neizšļakstītos.
Destilācija - šķidru, viendabīgu maisījumu sadalīšanas metode, kas balstās uz vielu viršanas temperatūras atšķirībām.
Destilācijas iekārtā laboratorijas statīvā iestiprina destilācijas kolbu, kurā ir vielu maisījums - vielām jābūt ar gana atšķirīgu viršanas temperatūru. Kolbas aizbāznī ir iestiprināts termometrs. Zem kolbas novieto sildelementu (spirta lampiņa, deglis, u.c.). Kolbu savieno ar dzesinātāja vienu galu, bet otrā galā novieto uztvērējkolbu, kur uzkrāj kondensējušos vielas tvaikus.
Izmantojot destilācijas iekārtu ir iespējams iegūt destilētu ūdeni - ķīmiski tīru ūdeni, kurā nav citu vielu piemaisījumu. Tādu ūdeni izmanto laboratorijas eksperimentos, zāļu ražošanā, dzesēšanas sistēmās, u.c.
Nostādināšana ir maisījuma atstāšana miera stāvoklī līdz vielas nostājas atsevišķās pozīcijās.
Ja maisījumu veido divu dažādu blīvumu vielas, tad var izmantot nostādināšanu. Vismaz vienai no vielām ir jābūt šķidrai, bet otrai vielai nešķīstošai. Šīs metodes princips ir maisījuma atstāšana miera stāvoklī, lai vielu daļiņas noslāņojas pēc blīvuma.
Lai atdalītu divas savā starpā nešķīstošas šķidras vielas izmanto atdalāmo piltuvi.
Šķidruma mehānisku noliešanu no nogulsnēm sauc par dekantēšanu.
Sijāšana ir cietu vielu daļiņu atdalīšana, izmantojot sietu.
Sijāšanu var izmantot tad, ja jāatdala dažāda izmēra cietu vielu daļiņas. Izvēloties sietu ar noteiktiem caurumu izmēriem, var noteikt kādas vielu daļiņas tiks atdalītas.
Hromatogrāfija ir viendabīgu maisījumu sadalīšanas metode, kurā maisījumu veidojošās vielas, šķīdumam plūstot pa hromatogrāfijai izmantoto materiālu, pārvietojas pa to ar dažādu ātrumu, šādi nodrošinot maisījuma sadalīšanos.
Kristalizācija - koncentrētu viendabīgu šķidru vielu maisījumu atdzesē. Izšķīdinātā viela uzkrājas kristalizatora apakšā kristālu formā.
Iedarbība ar magnētu - no neviendabīga cietu vielu maisījuma var atdalīt vielu, kas magnetizējas (metālu vai sakausējumu).
Apskati atgādni kā izvēlēties pareizo maisījumu sadalīšanas metodi šeit!