Viens no ķīmijas zinātnes uzdevumiem ir pētīt vielu pārvērtības. Iepriekš dabaszinībās iepazinies ar atgriezeniskām un neatgriezeniskām vielu pārvērtībām. Kā tās atšķiras savā starpā atkārto šeit! Vielu pārvērtības var būt fizikālas (atgriezeniskas) un ķīmiskas (neatgriezeniskas).
Fizikālā pārvērtība ir pārvērtība kurā mainās vielas agregātstāvoklis vai forma, bet vielas sastāvs nemainās (viela paliek tā pati).
Fizikālās pārvērtībās mainās vielas agregātstāvoklis, piemēram, veidojas ūdens tvaiki, ūdens sasalst. Viela šķīst, piemēram, cukurs tējā vai sāls ūdenī. Veidojas neviendabīgs maisījums, piemēram, mālus vai smiltis sajaucot ar ūdeni. Mainās vielas gabaliņu forma, tā tiek sasmalcināta vai sapresēta kopā, piemēram, malkas pagales saciršana, glāzes saplīšana, tabletes veidošana.
Ķīmiskā pārvērtība (ķīmiskā reakcija) ir pārvērtība, kurā no vienas vai vairākām vielām veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām (viela mainās).
Ķīmiskās pārvērtības tiek sauktas arī par ķīmiskām reakcijām. Tad, kad notiek ķīmiskā reakcija, rodas jauna viela un tai ir citas īpašības, tāpēc reakcijas laikā un pēc tās var novērot dažādas pazīmes. Siltuma un gaismas izdalīšanos, piemēram, var novērot uguņošanas laikā un degot sērkociņam. Smaržas maiņu iespējams novērot, ja pūst banāns vai rūgst piens. Krāsas maiņu var vērot rūsēšanas un apsūbēšanas procesos. Gāzes burbuļu izdalīšanos var novērot gadījumā, ja rodas gāzveida viela, piemēram, citronskābes reakcijā ar sodas ūdens šķīdumu. Tāpat par ķīmisko reakciju liecina arī nogulšņu veidošanās vai izzušana, piemēram, ja caur salmiņu vārglāzē ielietā kaļķūdenī pūš izelpoto gaisu, kura sastāvā ir ogļskābā gāze, rodas baltas nogulsnes.
Kā noteikt vielu pārvērtības veidu skaties šeit!