2. Kā dažādas aktivitātes metāli reaģē ar skābēm?

Metāli ar lielāko daļu no atšķaidītām skābēm reaģē līdzīgi. Notiek aizvietošanas reakcija - vienkāršas vielas atomi aizvieto atomus ķīmiskajos savienojumos un pēc reakcijas veidojas cita vienkārša viela un cits ķīmiskais savienojums. 

Pārsvarā, metālam reaģējot ar atšķaidītu skābi, veidojas sāls un ūdeņradis.
 

 

Šo metālu ķīmisko īpašību ir iespējams izmantot, lai noteiktu metāla aktivitāti. Jo enerģiskāk metāls reaģēs, jo aktīvāks tas ir. Jo lēnāka reakcija (vai nenotiek vispār), jo metāls ir mazāk aktīvs.
Lai par to pārliecinātos, ir iespējams veikt eksperimentu. Vairākās mēģenēs pievieno vienādus daudzumus atšķaidītas sālsskābes. Pēc tam katrā mēģenē pievieno vienādu masu dažādu metālu (piemēram, vienā magniju, otrā cinku Zn). Ir svarīgi, lai visiem metāliem būtu vienāds virsmas laukums, jo tas ietekmēs reakcijas ātrumu. Tālāk ir jāsaskaita noteiktā laikā (piemēram, 1min) radīto burbuļu skaitu. Burbuļi, kas izdalās ir ūdeņraža gāze, lai par to pārliecinātos, var izmantot degošu skaliņu - ūdeņradis sadeg ar “svilpienu”, jo maisījumā ar gaisu, tas ļoti ātri, sprāgstoši sadeg. Eksperimentā var secināt, ka metāls, kurš izdala burbuļus ātrāk par pārējiem ir visaktīvākais.

 

 

Metālu aktivitātes rindā, tie sakārtojas ķīmiskās aktivitātes samazināšanās secībā (no kreisās puses uz labo). Pēc šīs rindas ir iespējams prognozēt metālu reaģētspēju

 

 

Metālu aktivitātes rindā ir iekļauts arī ūdeņradis, lai gan tas nav metāls. Ūdeņraža molekulas tāpat kā metālu atomi var atdot elektronus. Metālu aktivitātes rindā var redzēt, kuri metāli skābju molekulās var aizstāt ūdeņradi.
Koncentrētas skābes ar metāliem reaģē savādāk, bet par to mācīsies vēlāk.