Dispersās sistēmas atrodamas visur – dabā, tehnikā, sadzīvē.
Piemēram, starpzvaigžņu matērija sastāv galvenokārt no gāzēm un putekļiem. Turklāt šo putekļu daļiņu diametrs visbiežāk ir mazāks par \(30\) \(nm\). Tas nozīmē, ka Visumā ir atrodamas izkliedētas koloidālās daļiņas.
Gaiss (bez slāpekļa, skābekļa, cēlgāzēm un ogļskābās gāzes) vienmēr satur vairāk vai mazāk cietas daļiņas – putekļus. Augustā un septembrī bieži veidojas migla – gaisā kondensējas sīki ūdens pilieni.
Dabas ūdeņi parasti satur lielāka vai mazāka izmēra suspendētas daļiņas. Viļņi, kas veidojas gaisa brāzmu ietekmē, satur sīkus gaisa burbuļus.
Augsnes pamatsastāvdaļa – sīkas daļiņas, kas veidojas minerālu un iežu dēdēšanas procesā. Bet bez cietās fāzes, kuru veido māls un citas sastāvdaļas, augsnē atrodamas poras, kuras aizpilda gaiss un mitrums.
Zemes dzīļu bagātības tādas kā ieži, rūdas, nafta, akmeņogles un kūdra arī ir sarežģīta sastāva dispersās sistēmas. Piemēram, granīts sastāv no laukšpata, kvarca un vizlas.
Grūti iedomāties kādu rūpniecības nozares piemēru, kur neizmantotu dažādas dispersās sistēmas. Piemēram, papīra ražošana iekļauj tādus tehnoloģijas posmus, kā koksnes šķiedru dispergēšana (smalcināšana), līmējošo dispersijas sistēmu pagatavošana.
Ražojot lakas un krāsas, sasmalcina pigmentus (krāsvielas) un pagatavo dispersās sistēmas. Pievienojot šīm vielām šķīdinātājus, vielas, kas veido izturīgas plēves, kamēr krāsa vai laka žūst.
Vairāki svarīgi farmācijas rūpniecības tehnoloģijas posmi ir saistīti ar koloidālo šķīdumu pagatavošanu un izmantošanu, bet produkcija, kuru izgatavo lielākā apjomā ir dažādas dispersās sistēmas – pulveri, suspensijas, emulsijas.
Pārtikas rūpniecībā un kulinārijā mīklas pagatavošana ir saistīta ar rauga vai citu irdinošu līdzekļu izmantošanu. Lai maize vai konditorijas izstrādājums būtu mīksts, lieto ogļskābās gāzes iegūšanas paņēmienus, kuru jēga ir poru veidošanās mīklā. Vairāki pārtikas produkti un ēdieni, kurus mēs paši pagatavojam mājās arī ir dispersās sistēmas.
Materiālu izstrādāja M. Gorskis