Disperso sistēmu iedalījums pēc dispersijas vides un dispersās fāzes agregātstāvokļa
 
Pastāv vairāki disperso sistēmu veidi. Tie atšķiras cits no cita atkarībā no tā, kādā agregātstāvoklī atrodas viela, kas veido dispersijas vidi, un viela, no kuras sastāv dispersā fāze.
 
Ja gāzveida vielas vidē ir izkliedētas cietas vielas daļiņas, šādu disperso sistēmu sauc par dūmiem.
Shutterstock_1871428867_smoke_dūmi.jpg
 
Ja gāzveida vielas vidē ir izkliedēti šķidras vielas pilieni, šādu disperso sistēmu sauc par miglu.
Shutterstock_736023025_fog_migla.jpg
 
Dūmiem un miglām kopējais nosaukums ir aerosoli.
Shutterstock_651172438_aerosol_aerosoli.jpg
 
Ja gāzveida vielas vidē ir izkliedētas citas gāzveida vielas daļiņas, šādu sistēmu sauc par gāzu maisījumu.
Shutterstock_94447651_hot air balloons_gaisa baloni.jpg
 
Ja šķidras vielas vidē ir izkliedētas cietas vielas daļiņas, šādu disperso sistēmu sauc par suspensiju.
Shutterstock_2192667711_dirty waterfall_netīrs ūdenskritums.jpg
 
Ja šķidras vielas vidē ir izkliedēti citas šķidras vielas pilieni, šādu disperso sistēmu sauc par emulsiju.
Shutterstock_721417984_milk_piens.jpg
 
Ja šķidras vielas vidē ir izkliedēti gāzveida vielas daļiņas, šādu disperso sistēmu sauc par putām.
Shutterstock_613324466_foam_putas.jpg
 
Pastāv arī dispersās sistēmas, kurām nav speciālu nosaukumu:
  • Cietas vielas vidē izkliedētas gāzveida vielas daļiņas
    Shutterstock_1106269163_styrofoam_putuplasts.jpg
 
  • Cietas vielas vidē izkliedēti šķidruma pilieni
    Shutterstock_757784569_firewood_malka.jpg
 
  • Cietas vielas vidē izkliedētas kādas citas cietas vielas daļiņas
    Shutterstock_528898111_pebbles_oļi.jpg
  
Disperso sistēmu iedalījums pēc dispergēto daļiņu izmēra
  
Dzīvē liela nozīme ir dispersām sistēmām, kurās dispersijas vide ir ūdens vai kāds cits šķidrums. Atkarībā no dispergēto daļiņu diametra, šādas sistēmas iedala īstajos šķīdumos (turpmāk – šķīdumos), koloidālajos šķīdumos un rupji dispersās sistēmās.
  
Rupji dispersās sistēmās dispergēto daļiņu diametrs ir lielāks par \(100\) \(nm\) (nanometriem, 1nm=109m). Pie rupji dispersām sistēmām pieder, piemēram, suspensijas un emulsijas.
Pēc ārējā izskata, šādas sistēmas ir duļķainas. Suspendētas daļiņas parasti dažu minušu vai stundu laikā nogulsnējas, bet suspensijas filtrējot, šīs daļiņas paliek uz filtra. Emulsijām stāvot, arī īsā laikā veidojas labi saskatāmi slāņi. Tajos gadījumos, kad šāda parādība nav vēlama, emulsijām pievieno stabilizējošās vielas – emulgatorus. Piemēram, pārtikas rūpniecībā, lai stabilizētu emulsijas, izmanto dabiskos emulgatorus E440-E449.
 
Par koloidāliem šķīdumiem sauc dispersās sistēmas, kurās dispergēto daļiņu diametrs ir no \(1\) \(nm\) līdz \(100\) \(nm\). Šādi šķīdumi ir caurspīdīgi. Atsevišķas dispergētās daļiņas var saskatīt tikai ultramikroskopā. Koloidālos šķīdumus filtrējot ar parasto filtru, dispergētās daļiņas uz filtra nepaliek, bet, šķīdumam Ilgstoši stāvot, tās var izgulsnēties. 
 
Īstajos šķīdumos vai vienkārši šķīdumos, dispergēto daļiņu diametrs ir mazāks par \(1\) \(nm\). Šādos šķīdumos izšķīdināta viela atrodas atsevišķu molekulu vai jonu veidā, turklāt šīs daļiņas ir saistītas ar ūdens vai cita šķīdinātāja molekulām. Šķīdumi ir caurspīdīgi, neveido slāņus. Šķīdumiem ilgstoši stāvot, izšķīdinātas vielas daļiņas neizgulsnējās.
Īstos šķīdumus atšķir no koloidāliem šķīdumiem pēc tā saucamā Tindala efekta. Gan koloidālie šķīdumi, gan īstie šķīdumi ir dzidri, caurspīdīgi, bet, ja caur tiem laiž šauru gaismas kūli, koloidālā šķīdumā būs novērojams izteikts gaišs konuss, tanī pašā laikā īstajā šķīdumā - nē.
 
YCUZD_070223_5011_22.svg
 
Koloidālos šķīdumos dispergētās vielas daļiņu diametrs ir pietiekami liels, lai atstarotu gaismas staru. Šādas daļiņas “spīd”, tāpat kā Mēness “spīd”, atstarojot Saules gaismu. Tindala efekts ir nosaukts par godu angļu fiziķim Džonam Tindalam (1820-1893), kurš atklājis šo parādību.
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis