Pēc spējas disociēt standartapstākļos elektrolītus grupē stipros, vidēji stipros un vājos.
1. Skābju spēja jonizēties
Stipri elektrolīti | Vidēji stipri elektrolīti | Vāji elektrolīti |
, , (pēc 1. disociācijas pakāpes) | (pēc 2. disociācijas pakāpes) (pēc 1. disociācijas pakāpes) | , (pēc 3. disociācijas pakāpes) (pēc 2. disociācijas pakāpes) |
Svarīgi!
Ja skābē , dotā skābe ir stiprs elektrolīts, pretējā gadījumā () – vājš.
Piemēram, lai izvērtētu perhlorskābes spēju disociēt, pārrakstām formulu tā, lai blakus ūdeņraža atomam būtu skābekļa atoms: . Skābes atlikumā atlikušo skābekļa atomu skaits () ir 3. Tātad perhlorskābe ir stiprs elektrolīts.
2. Bāzes kā elektrolīti
Stipri elektrolīti | Vāji elektrolīti |
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdeni šķīstošās bāzes jeb sārmus. Sārmi ir periodiskās tabulas IA grupas metālu hidroksīdi un IIA grupas metālu hidroksīdi . Piemēram: u. c. | Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošās bāzes.* Piemēram: u. c. * Par praktiski nedisociējošo ir pieņemts uzskatīt arī ožamo spirtu jeb amonija hidroksīdu , kas pēc būtības ir sārms. |
3. Amfotēro elektrolītu disociētspēja
Amfotēros elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par praktiski nedisociējošiem.*
Amfotēro elektrolītu piemēri:
4. Sāļu disociētspēja
Stipri elektrolīti | Vāji elektrolīti |
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī šķīstošos sāļus. Piemēram: | Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošos sālus.* Piemēram: |
5. Dažu sāļu šķīdība ūdenī
Sāļi | Šķīdība |
Nitrāti, acetāti | Visi sāļi labi šķīst. |
sāļi | Praktiski visi sāļi ir labi šķīstoši. |
Hlorīdi (bromīdi, jodīdi) | Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši. Praktiski nešķīst , Piezīme Paaugstinoties temperatūrai svina(II) halogenīdu (, , ) šķīdība strauji pieaug. |
Sulfāti | Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši. Praktiski nešķīst , Mazšķīstoši sulfāti ir un |
Karbonāti, ortofosfāti, sulfīti, silikāti | Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī. Labi šķīstoši ir tikai sārmu metālu (nātrija, kālija) un amonija sāļi. |
Sulfīdi | Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī. Labi šķīstoši ir tikai sārmu, sārmzemju metālu un amonija sāļi. Piemēram: |
Skābie sāļi | Ūdenī šķīst labāk nekā normālie sāļi. Piemēram, kalcija karbonāts ūdenī praktiski nešķīst, bet kalcija hidrogēnkarbonāts labi šķīst ūdenī. |
* Ūdenī praktiski nešķīstošos elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par nedisociējošiem dēļ niecīgas jonu koncentrācijas pat piesātinātā šķīdumā.
Materiālu izstrādāja M. Gorskis