Ķīmisko reakciju vienādojumi attēlo izejvielas un reakcijas produktus, kā arī apstākļus kādos notiek reakcija.
Piemērs:
Piemēram:
\(S\) un ir izejvielas un tās raksta reakcijas vienādojuma kreisajā pusē, bet ir produkts, ko raksta reakcijas labajā pusē. Virs bultiņas pieņemts attēlot reakcijas apstākļus, tā kā sērs ir jākarsē, lai reakcija notiktu, virs bultiņas ir jāliek , kas ir reakcijas norises apstākļi.
Ņemot vērā masas nezūdamības likumu, reakcijas vienādojumi ir jāraksta tā, lai gan labajā, gan kreisajā pusē elementu skaits būtu vienāds!
Piemērs:
Piemēram, ūdens rašanās reakcija no ūdeņraža un skābekļa:
Salīdzinām elementu skaitu abās pusēs: ūdeņradis kreisajā - 2, bet labajā - 2 (jo indekss pie ūdeņraža molekulas ir 2) skābeklis kreisajā - 2, bet labajā - 1 (ja labajā apakšējā stūrī indeksa vietā nav nekas rakstīts, tad tur ir indekss 1).
Tātad mums ir jānovienādo skābekļa skaits labajā un kreisajā pusē rakstot koeficientu 2 pie ūdens molekulas. Koeficienti ir skaitļi reakciju vienādojumā pirms vielu formulām ar kuru palīdzību novienādo elementu skaitu reakcijas vienādojumā.
tālāk redzam, ka labajā pusē ir 4 ūdeņraži, bet kreisajā tikai 2, tātad, lai novienādotu ūdeņraža atomus mums jāliek vēl koeficients 2 pie ūdeņraža atoma
Kad visi elementi ir novienādoti var teikt, ka reakcijas vienādojums ir gatavs !
Bieži pēc reakciju vienādojumiem ir jāveic aprēķini vai jāpasaka kādā daudzumā vielas reaģē savā starpā. To var viegli izdarīt, ja pieņem, ka reakcijas koeficienti atspoguļo vielu daudzumus.
Piemērs:
Piemēram, reakcijā var teikt, 2 moli ūdeņraža izreaģē ar 1 molu skābekļa un veido 2 molus ūdeni. Jeb izmantojot masas() var teikt, ka no 4 g ūdeņraža un 32g skābekļa rodas 36g ūdens, te arī parādās vielu masas nezūdamība, jo sākotnējā vielu masa ir vienāda ar produktu masu (4+32=36).