3. Pesticīdi

Daži pesticīdi kaitīgos organismus neiznīcina, bet traucē to vairošanos, pievilina vai atbaida, iedarbojas uz tiem, nomācot to orientēšanās spējas, nomāc dzīvnieku barošanās refleksus, ietekmē augu attīstību. Pesticīdu toksiskās iedarbības rezultātā mainās dzīvās šūnas bioķīmiskie parametri, bioķīmiskie procesi.

 

Pesticīdu nozīme sevišķi palielinājusies pēdējos 100 gados, jo augu kaitēkļi un slimības, kā arī nezāles procentuālo lauksaimniecības kultūru ražu pasaulē samazina gandrīz par vienu pusi.

 

Attēlā: zīme, kas liecina par pesticīdu lietošanu

   

 

 

Insekticīdi ir pesticīdi, ko izmanto kaitīgo kukaiņu un dzīvnieku apkarošanai. Daudzi agrāk plaši lietotie insekticīdi vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti indīgi. Hlororganiskajiem savienojumiem tika konstatēta stabilitāte apkārtējā vidē pat 50 gadus. Tādējādi tie uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā un ir cēlonis daudzām slimībām.

Insekticīdi uz kaitēkļiem var iedarboties, nokļūstot to organismā caur segaudiem pēc apsmidzināšanas, ar saindēto barību, caur elpošanas orgāniem gāzu vai tvaika veidā vai auga intoksikācijas veidā caur sakņu vai lapu sistēmu. Tie atstāj neatgriezenisku iespaidu uz nervaudiem, kā rezultātā organisms iet bojā.
 

Limacīdi ir gliemjveidīgo rāpuļu apkarošanas līdzekļi. Nozīmīgākais limacīds ir metaldehīds, ko izkaisa vai izsmidzina suspensijas veidā. Dzīvnieka organismā tas nokļūst caur ādu vai ar barību. Saindēšanās izraisa bagātīgu gļotu izdalīšanos, kā rezultāta gliemjveidīgie rāpuļi iet bojā no atūdeņošanās. Vēl izmanto veldzētos kaļķus, aromātiskos ogļūdeņražus.

Fungicīdi ir ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.

 

Herbicīdi ir ķīmiskie preparāti, kas paredzēti nezāļu apkarošanai. Izšķir vispārējās iedarbības herbicīdus, ko lieto vietās, kur kultūraugus neaudzē, un selektīvās iedarbības herbicīdus, kas iznīcina noteiktas augu sugas un ko lieto gan veģetācijas periodā, gan pirms sējas un sadīgšanas.

 

Antdetranti nomāc kukaiņu barošanos.

Atraktanti ir dabiskas vai sintētiskas vielas, kas pievilina dzīvniekus. Vairāk izplatīti ir bezdzimuma un barošanās atraktanti. Barošanās atraktantus izdala augi, lai pievilinātu kukaiņus un, tiem barojoties, tiktu apputeksnēti paši augi. Tomēr šo īpašību var izmantot arī, lai pievilinātu un iznīcinātu kaitēkļus. Dzimuma atraktantus izdala pievilināmā īpatņa pretējā dzimuma pārstāvji, tāpēc tos var izmantot, lai pievilinātu kaitēkļus un tos iznīcinātu.
 

Repelenti ir vielas, kas atbaida dzīvniekus - kukaiņus, ērces, grauzējus, putnus. Repelenti var būt dabīgas vielas. ko izdala augi (piemēram, vaivariņi, purva mirtes, kaktusi), dzīvnieki (piemēram, blaktis, skunksi), vai sintētiski produkti, ko ražo šķīdumu, emulsiju, aerosolu, ziežu veidā. Repelentu īpašības piemīt arī citiem pesticīdiem, piemēram, kodināšanas līdzekļiem. Repelentu iedarbība nav ilga. Repelentus plaši izmanto asinssūcēju divspārņu un blakšu atbaidīšanai no cilvēka un mājdzīvniekiem, retāk - augu aizsardzībai.

 

Retardanti ir vielas, kas samazina auga augšanu garumā.

Desiktanti izraisa lapu nobiršanu.
Defolianti izraisa auga sažūšanu.
Hormoni regulē organisma funkcijas.
Ruhibitori ir vielas, kas organismā pilnīgi vai daļēji nomāc fermentu darbību, vielmaiņu, vielu pārvietošanos organismā.

 

Attēlā: laukumu miglošana, lai uzlabotu ražu