4. Pesticīdu ietekme uz veselību

Pesticīdus lieto galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, taču to cirkulācija gaisā, ūdenī un pārvietošanās pa dzīvajiem organismiem var veicināt pesticīdu plašu izplatīšanos apkārtējā vidē, tādējādi kaitējot cilvēka un dzīvnieka veselībai, un apdraudot citu sugu eksistenci.

Lai pesticīdi negatīvi neietekmētu apkārtējo vidi un cilvēku, tie tiek pārbaudīti, reģistrēti un tiek noteiktas pesticīdu devas, izmantošanas laiks, pieļaujamās atliekas augsnē, augos, pārtikas produktos, lopbarībā un ūdenī, arī uzglabāšanas telpās. Ir arī noteikts laiks, cik dienas pēc pesticīdu lietošanas drīkst novākt ražu, lai tajā nebūtu vairāk pesticīdu atlikumu nekā pieļaujams. Tiek noteikta arī darbīgās vielas ietekme uz augiem, dzīvniekiem, cilvēku un citām zoocenozēm. Katram preparātam jāievēro arī tā noārdīšanās laiks. Pēc iedarbības uz cilvēku iedala: sevišķi bīstamos, ļoti bīstamos, vidēji bīstamos un maz bīstamos pesticīdus.
 

Lietojot pesticīdus, jāievēro darba drošības notikumi un lauksaimniecībā atļauto pesticīdu saraksts. Jāpievērš uzmanība pesticīdu uzglabāšanai, jo tie var būt ļoti indīgi. Nepareizi lietojot pesticīdus, var notikt smagas saindēšanās. Pēc ilgāka laika, strādājot ar pesticīdiem, var rasties dažādas alerģijas, ko cilvēki bieži pamato ar alerģisku reakciju pret kādu uzturproduktu, taču tā var būt reakcija pret šī produkta audzēšanas procesā izmantotajiem pesticīdiem.

 

Attēlā: zīme, kas liecina par miglošana ar pesticīdiem

Daudzu pesticīdu negatīvās īpašības tiek konstatētas pat pēc vairākiem gadu desmitiem, kad kaitīgās vielas nodarījušas pat neatgriezeniskus procesus, ļoti negatīvi ietekmējot cilvēka imūnsistēmu, izmainot iedzimtības informāciju. Daudziem pesticīdiem, kas ir maz izpētīti, tikai vēlāk tiek atklātas kancerogēnas īpašības. Tāpēc vajadzētu lietot pārbaudītus un pazīstamus preparātus.

    

 

Attēlā: izsitumi uz ādas

 

Attēlā: cilvēks ar alerģiju

  

Apstrādājot pārtikā izmantojamos augus ar pesticīdiem, var mainīties to garša, smarža un citas fizikālās īpašības. Kādā Francijas vīna audzētavā pagāja 30 gadi, līdz tika noskaidrots, ka vīna garšas kvalitāti bojā pesticīdi, ko izmantoja vīnogulāju aizsardzībai pret kaitēkļiem.

Tikai daļēji pareizs uzskats, ka, lietojot lielāku daudzumu vai koncentrāciju pesticīdu, tiks panākts labāks aizsardzības efekts. Katram preparātam ir stingri noteikts, kā, kad un cik to lietot, pretējā gadījumā pats augs var attīstīties lēnāk, turklāt tiek piesārņota apkārtējā vide un tiek negatīvi ietekmētas cilvēka un mājdzīvnieku veselība. Jāievēro arī pareiza objektu apstrāde ap pesticīdiem, lai pēc iespējas mazāk pesticīdu nonāktu apkārtējā vidē un neietekmētu citas sugas. Kā piemēru var minēt agrāk plaši izmantoto pesticīdu izsmidzināšanu no gaisa ar lidmašīnu, kā rezultātā pesticīdi piesārņoja apkārtējo vidi. Pie kolhozu laukiem augušie burkāni nebija kurmju sagrauzti, kad ar pesticīdiem tika apstrādāti lauki, taču pēc kolhozu sabrukuma āboli ir kļuvuši tārpaini, kas liecina, ka notiek plaša pesticīdu izplatīšanās apkārtējā vidē. Tikai ievērojot pesticīdu lietošanas notikumus, var panākt vajadzīgos rezultātus bez negatīvām sekām.