10. Atkritumu pārstrāde un šķirošana

Atkritumi ir cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā vai fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti.

 

Par atkritumiem var uzskatīt jebkuru vielu vai priekšmetu, no kā to īpašniekam ir jāatbrīvojas. Pēc atkritumu īpašībām tos var iedalīt šādi:

 

 

Sadzīves atkritumi. Tie galvenokārt ir mājsaimniecības atkritumi, proti - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni, lielgabarīta atkritumi (piem., mēbeles, liela izmēra elektriskās un elektroniskās iekārtas u.c.), kā arī apkalpojošo iestāžu – veikalu, skolu, bērnu dārzu, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekš minētajiem atkritumu veidiem. Šādus atkritumus šķiro, īpaši atdalot stiklu, papīru, plastmasu.

 

  

  

 

Inertie atkritumi. Tie ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu daudzumu. Ar šiem atkritumiem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, jo tie neiedarbojas uz citām vielām un materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, un nerada draudus ne cilvēka veselībai, ne dzīvei.

 

Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Šādus atkritumus šķiro, īpaši atdalot stiklu, papīru, plastmasu.