PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums.
Visas ķīmiskās vielas un to produktus var iedalīt pēc to bīstamības klases:
| Bīstamības klase | Sprādzien bīstamas | Toksiskas | Kodīgas |
| Apzīmējums |  |  |  |
| Spēcīgi oksidētāji | Viegli uzliesmojošas vielas | Kairinošas vielas | Kaitīgas videi |
 |  |  |  |
Bīstamie atkritumi iedalās:
- smērvielas un eļļas, eļļu filtri,
- svina akumulatori,
- medikamenti,
- baterijas,
- naftas produkti un minerāleļļas,
- dzīvsudraba luminiscences un spuldzes,
- dzīvsudraba termometri,
- krāsu, laku, līmju atlikumi, koksnes aizsarglīdzekļi,
- organiskie šķīdinātāji,
- augu aizsardzības līdzekļu un insekticīdu atkritumi,
- mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu atlikumi (skābes, sārmi),
- bīstamo ķīmisko vielu iepakojums.
Svarīgi!
Bīstamos atkritumus nedrīkst izmest pie sadzīves atkritumiem. Tie ir jānodod speciālās, tiem paredzētās vietās!
Ar bīstamo atkritumu savākšanu nodarbojas akciju sabiedrība BAO. Kompānija nodrošina bīstamo atkritumu apsaimniekošanu: savāc, transportē un utilizē bīstamos atkritumus visā Latvijas teritorijā.
Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidi:
- Sadedzināšana – atkritumu tilpums samazinās vairāk nekā par 80%, bet pelnu sastāvā var būt videi bīstamas vielas.
- Apglabāšana izgāztuvēs vai poligonos – aizņem lielas platības, iespējama gruntsūdeņu un atmosfēras piesārņošana, grūti atrast brīvas un piemērotas teritorijas poligonu izbūvei.
- Pārstrāde – no ekoloģijas viedokļa pareizākais, taču dārgākais un darbietilpīgākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
- Kompostēšana – kompostējot bioloģiski sadalošos atkritumus, uzlabojas izgāztuvju un poligonu sanitārais stāvoklis, rodas iespēja samazināt apglabājamo atkritumu masu par apmēram 30%.
Uzņēmumā Getliņi EKO nonāk visi Rīgā un arī Rīgas rajonā saražotie atkritumi.
No šiem tiek veidotas speciālas enerģijas šūnas. Katrā šūnā apglabā 150 000 tonnu atkritumu. Katra šūna tiek izklāta ar plēvi un pārklāta ar māla slāni.
Šūnas veido tādēļ, lai nepiesārņotu:
- gruntsūdeņus,
- atmosfēru ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzi – metānu ().
Metānu, kas izdalās atkritumiem pūstot, var izmantot gan elektroenerģijas, gan siltuma enerģijas ražošanai.
No vienas šādas atkritumu enerģijas šūnas var iegūt 5 000 000 metāna. Sadedzinot šādu daudzumu metāna, gadā var iegūt 10 000 MW elektroenerģijas. Ar šādu enerģijas daudzumu var darbināt 10000 ledusskapjus visu gadu.
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=560.html#navtop