Skābes ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no elementa ūdeņraža, kas var aizvietoties ar metāliskajiem elementiem, un no skābes atlikumiem.
Skābes iedala skābekli saturošajās un skābekli nesaturošajās skābēs. Skābekli saturošās skābes ir sērskābe , slāpekļskābe , ortofosforskābe u.c. Skābekli nesaturošas skābes ir sālsskābe \(\mathrm{HCl}\) un sērūdeņražskābe u.c.
Vēl skābes iedala vienvērtīgās, divvērtīgās un trīsvērtīgās skābēs, pēc to sastāvā esošo ūdeņraža skaita.
Svarīgi!
Skābekli nesaturošo skābju nosaukumus atvasina no nemetāliskā elementa nosaukuma, pieliekot vārdu "ūdeņražskābe": elementa nosaukums + vārds "ūdeņražskābe".
Piemēram, sālsskābi \(\mathrm{HCl}\) sauc par hlorūdeņražskābi.
Piemēram, sālsskābi \(\mathrm{HCl}\) sauc par hlorūdeņražskābi.
Svarīgi!
Ja attiecīgajam nemetāliskajam elementam savienojumos ir vairākas vērtības un skābes molekulā tam ir augstāka vērtība, tad skābekli saturošo skābju nosaukumus atvasina no nemetāliskā elementa nosaukuma, pieliekot vārdu "skābe": elementa nosaukums+ vārds "skābe".
Piemēram, slāpekļskābe , sērskābe .
Svarīgi!
Ja skābes molekulā nemetāliskā elementa vērtība ir zemāka par maksimālo, tad nemetāliskā elementa nosaukumam pievieno vārdu "paskābe": elementa nosaukums+ vārds "paskābe".
Piemēram, slāpekļpaskābe , sērpaskābe .
Svarīgāko skābju nosaukumi un formulas
Skābju nosaukumi | Formulas | Skābju atlikumi | Atlikumu vērtības | Sāļu nosaukumi |
Hlorūdeņražskābe jeb sālsskābe | \(\mathrm{HCl}\) | \(\mathrm{Cl}\) | I | Hlorīds |
Slāpekļskābe | I | Nitrāts | ||
Slāpekļpaskābe | I | Nitrīts | ||
Sērskābe | II | Sulfāts | ||
Sērpaskābe | II | Sulfīts | ||
Sērūdeņražskābe | \(\mathrm{S}\) | II | Sulfīds | |
Ogļskābe | II | Karbonāts | ||
Silīcijskābe | II | Silikāts | ||
Metafosforskābe | I | Metafosfāts | ||
Ortofosforskābe | III | Ortofosfāts |
Atsauce:
G. Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 152-153 lpp.