Atommasa
Atommasa ir fizikālais lielums, kas rāda, cik reižu kāda atoma masa ir lielāka par \(1/12\) daļu oglekļa atoma masu.
Atommasas vienības ir (no angļu unit – vienība).
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa atommasa .
Atommasas vienības ir (no angļu unit – vienība).
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa atommasa .
Atommasa, relatīvā
Relatīvā atommasa ir fizikālais lielums, kas rāda, cik reižu atommasa ir lielāka par vienu atommasas vienību.
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa relatīvā atommasa .
Piemēram, ķīmiskā elementa skābekļa relatīvā atommasa .
Atommasas vienība
Atommasas vienība ir fizikālais lielums, kas vienāds ar oglekļa atoma \(\mathrm{1/12}\) masu.
Blīvums (“ro”)
Blīvums ir fizikālais lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas tilpuma vienības masu.
Blīvuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg/m^3}\), bet aprēķinos bieži izmanto atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{g/mL = g/cm^3}\), \(\mathrm{kg/L = kg/dm^3}\), \(\mathrm{t/m^3}\) u.c.
Blīvuma pamatmērvienība ir \(\mathrm{kg/m^3}\), bet aprēķinos bieži izmanto atvasinātas mērvienības, piemēram, \(\mathrm{g/mL = g/cm^3}\), \(\mathrm{kg/L = kg/dm^3}\), \(\mathrm{t/m^3}\) u.c.
Blīvums, gāzveida vielas relatīvais
Gāzveida vielas relatīvais blīvums ir fizikālais lielums, kas rāda, cik reižu viena gāze ir smagāka (vieglāka) par citu gāzi.
Visbiežāk citas gāzveida vielas salīdzina ar gaisu, noskaidrojot, cik reizes dotā gāze ir vieglāka vai smagāka par gaisu.
Visbiežāk citas gāzveida vielas salīdzina ar gaisu, noskaidrojot, cik reizes dotā gāze ir vieglāka vai smagāka par gaisu.
Blīvums, ūdens
Temperatūrā \(+4\ \mathrm{°C}\) ūdenim ir vislielākais blīvums, kas ir vienāds ar \(1000\ \mathrm{kg/m^3}\).
Dažreiz, veicot aprēķinus, ir ērtāk lietot atvasinātas mērvienības. Piemēram, \(=\) \(1\ \mathrm{g/mL}\), \(=\) \(1\ \mathrm{kg/L}\), \(=\) \(1\ \mathrm{t/m^3}\) u.c.
Dažreiz, veicot aprēķinus, ir ērtāk lietot atvasinātas mērvienības. Piemēram, \(=\) \(1\ \mathrm{g/mL}\), \(=\) \(1\ \mathrm{kg/L}\), \(=\) \(1\ \mathrm{t/m^3}\) u.c.
Daļiņu skaits
Daļiņu skaits ir fizikālais lielums, ar kuru ir pieņemts apzīmēt jebkuru objektu skaitu, piemēram, atomu, molekulu u.c.
Daļiņu skaits molā jeb Avogadro konstante
Avogadro konstante ir fizikālais lielums, kas rāda, cik liels ir struktūrvienību (atomu, molekulu u.c.) skaits vienā mola vielas.
Vienā mola jebkuras vielas ir struktūrvienību, t.i. daļiņu, ko kurām sastāv dotā viela (atomu, molekulu u.c.).
jeb .
Vienā mola jebkuras vielas ir struktūrvienību, t.i. daļiņu, ko kurām sastāv dotā viela (atomu, molekulu u.c.).
jeb .
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko