Par fizikālo lielumu sauc īpašību, kura ir kopīga vairākiem objektiem vai parādībām un kuru ir iespējams izmērīt vai aprēķināt.

Jebkuram fizikālajām lielumam ir nosaukums un nosacīts apzīmējums. Vairākiem fizikālajiem lielumiem ir mērvienības. Konstantiem jeb nemainīgiem fizikālajiem lielumiem ir zināma arī skaitliskā vērtība.

Svarīgākie fizikālie lielumi
 
Nosaukums
Nosacīts apzīmējums
Mērvienības
Atommasa
A
u
Atommasa, relatīvā
Ar
Blīvums
ρ
g/cm3(g/mL)
Blīvums, gāzveida vielas relatīvais
d
Daļiņu skaits
N
Masa
m
g
Masas daļa
w
Molmasa
M
g/mol
Tilpumdaļa
φ
Tilpums
V
L
Vielas daudzums
n
mol
 
 
Dažu fizikālu lielumu skaitliskā vērtība
 
Nosaukums
Nosacīts apzīmējums
Skaitliskā vērtība
Mērvienības
Atommasas vienība
u
1,66054021027
kg
Blīvums, ūdens (\(t=+4\ °\mathrm{C}\))
ρH2O
1
g/mL
Daļiņu skaits molā jeb Avogadro konstante
N0(NA)
6,021023
1/mol
Molmasa, vidējā gaisa
Mgaisa
29
g/mol
Moltilpums, gāzveida vielas (n.a.)
V0(Vm)
22,4
L/mol
Tilpumdaļa, skābekļa gaisā
φO2
21%
 
Veicot aprēķinus, uzmanīgi jāseko līdzi tam, lai mērvienības būtu saskaņotas.
 
Priedēkļi vienības daudzkārtņu darināšanai
 
 
Priedēkļa izruna
Saīsināts apzīmējums
\(10^1\)
deka
da
\(10^2\)
hekto
h
\(10^3\)
kilo
k
\(10^6\)
mega
M
 
Priedēkļi vienības daļu darināšanai
 
 
Priedēkļa izruna
Saīsināts apzīmējums
\(10^{-1}\)
deci
d
\(10^{-2}\)
centi
c
\(10^{-3}\)
mili
m
\(10^{-6}\)
mikro
μ
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko