Par fizikālo lielumu sauc īpašību, kura ir kopīga vairākiem objektiem vai parādībām un kuru ir iespējams izmērīt vai aprēķināt.
Jebkuram fizikālajām lielumam ir nosaukums un nosacīts apzīmējums. Vairākiem fizikālajiem lielumiem ir mērvienības. Konstantiem jeb nemainīgiem fizikālajiem lielumiem ir zināma arī skaitliskā vērtība.
Svarīgākie fizikālie lielumi
Nosaukums | Nosacīts apzīmējums | Mērvienības |
Atommasa | ||
Atommasa, relatīvā | ||
Blīvums | ||
Blīvums, gāzveida vielas relatīvais | ||
Daļiņu skaits | ||
Masa | ||
Masas daļa | ||
Molmasa | ||
Tilpumdaļa | ||
Tilpums | ||
Vielas daudzums |
Dažu fizikālu lielumu skaitliskā vērtība
Nosaukums | Nosacīts apzīmējums | Skaitliskā vērtība | Mērvienības |
Atommasas vienība | |||
Blīvums, ūdens (\(t=+4\ °\mathrm{C}\)) | |||
Daļiņu skaits molā jeb Avogadro konstante | |||
Molmasa, vidējā gaisa | |||
Moltilpums, gāzveida vielas (n.a.) | |||
Tilpumdaļa, skābekļa gaisā |
Veicot aprēķinus, uzmanīgi jāseko līdzi tam, lai mērvienības būtu saskaņotas.
Priedēkļi vienības daudzkārtņu darināšanai
Priedēkļa izruna | Saīsināts apzīmējums | |
\(10^1\) | deka | da |
\(10^2\) | hekto | h |
\(10^3\) | kilo | k |
\(10^6\) | mega | M |
Priedēkļi vienības daļu darināšanai
Priedēkļa izruna | Saīsināts apzīmējums | |
\(10^{-1}\) | deci | d |
\(10^{-2}\) | centi | c |
\(10^{-3}\) | mili | m |
\(10^{-6}\) | mikro | μ |
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko