8. Augstspiediena kristāli. 2. uzdevums, 8. jautājums

2017. gadā žurnālā Science tika ziņots, ka ķīmiskais elements A \(495\ \mathrm{GPa}\) spiedienā veido kristālus ar metālam raksturīgām īpašībām: tiem ir metālisks spīdums un tie vada elektrību. Šķidrā un gāzveida stāvoklī A eksistē divatomu molekulas veidā, kas noteiktā attiecībā ar gaisu ir sprādzienbīstama. Šādā sprādzienā rodas gāzveida B. A veidotās divatomu molekulas reakcijā ar vienu no gaisa sastāvdaļām iegūst gāzi ar asu raksturīgu smaku C.

C degšanā katalizatora klātienē var iegūt bezkrāsainu gāzi D, kas gaisā pārvēršas par brūnu gāzi E, kas savukārt tālāk daļēji pārvēršas par bezkrāsainu gāzi F, līdz starp E un F iestājas ķīmiskais līdzsvars. E reakcijā ar šķidru B iegūst skābi G, kuras reakcijā ar C iegūst savienojumu H, kuru plaši izmanto lauksaimniecībā kā minerālmēslojumu. Lēni karsējot H, tas pilnībā sadalās divos gāzveida produktos, viens no kuriem ir oksīds I. Savukārt, ja H sadalās ar eksploziju, tas pamatā veido trīs gāzveida produktus – B, kā arī divas divatomu gāzes J un K. Zināms, ka J ir ķīmiski visai inerta viela, kamēr K uzbūve padara to par stipri reaģētspējīgu vielu.