Zinātne, izgudrojumi — teorija. Kulturoloģija, 10. klase.

Matemātika

Šumeri bija izcili matemātiķi. "Viņiem bija raksturīga tieksme visu izskaitļot, izrēķināt. Matemātikai bija gan praktiska nozīme - tika aprēķināti kanālu griezumi, lauku platības, celtņu izmēri, gan arī sakrāla (svēta) nozīme. Katram dievam, piemēram, bija sava noteikta vieta un skaitlis dievu "ranga tabulās".

Skaitļa pieraksts

Šumeri lietoja skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā ir skaitlis 6. No šejienes - diennaktī - 24 stundas, katrā stundā - 60 minūtes. Vēlāk šo sistēmu pārņēma arābi, bet no tiem savukārt - eiropieši. Senie šumeri bija pirmie, kas savos aprēķinos riņķa līniju dalīja 360 grādos, attiecīgi rēķināja arī leņķus. Vēlāk Divupē lietoja arī decimālo skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā skaitlis 10."1 Divupieši radīja skaitāmos kauliņus, lai atvieglotu tirgotāju darbu.

"Divupē matemātika balstījās uz vispārinātiem novērojumiem, nevis uz loģiskā ceļā izsecinātiem likumiem."1

Kalendārs

"Tieši no senajiem šumeriem līdz mūsdienām nonākusi mūsu laika mērīšanas sistēma - kalendārs.

Šumeru kalendārā bija 12 mēneši, nedēļā - 7 dienas (6+1). Mūsdienu kalendārā nedēļas dalījums 7 dienās nācis tieši no Divupes."1 Gada garuma aprēķināšanai divupieši izmantoja Mēness fāzes, tādēļ gada garums bija ~ 350 dienas. Šī iemesla dēļ mēnešu skaits gadā mainījās - reizēm tie bija 12, bet reizēm - 13 mēneši.

Mēneša nosaukums	Dienu skaits	Dievība, kurai mēnesis veltīts	Mēneša atbilstība mūsdienu kalendāram
Nisanu	30	Anu	Marts/Aprīlis
Airu	29	Ea	Aprīlis/Maijs
Sivanu	30	Nanna	Maijs/Jūnijs
Duuzu	29		Jūnijs/Jūlijs
Abu	30		Jūlijs/Augusts
Ululu	29	Ištara	Augusts/Septembris
Tašritu	30	Šamašs	Septembris/Oktobris
Arhasamna	29	Marduks	Oktobris/Novembris
Kislivu	30	Nergals	Novembris/Decembris
Tebetu	29		Decembris/Janvāris
Šabatu	30	Adads	Janvāris/Februāris
Addaru	29		Februāris/Marts

Astroloģija, astronomija

Svarīgi!

Divupiešu zvaigžņu pētnieki veica lielu darbu, fiksējot debesu ķermeņus, to izvietojumu debesīs. Tika izveidots mēness kalendārs, sastādītas precīzas zvaigžņu kartes, atklātas septiņas Saules sistēmasplanētas.

"Tām atbilda nedēļas iedalījums septiņās dienās, jo katra bija veltīta savam dievišķajam planētas patronam: Saules dievam Šamašam, Mēness dievam Sinam, Jupitera dievam Mardukam, Marsa dievam Nergalam, Veneras dievietei Ištarai, Merkurija dievam Nabu un Saturna dievam Ninurtam.

Jupiters

Marduks

Septiņi Divupē skaitījās laimīgs skaitlis. Viņi nekļūdīgi prata noteikt Saules un Mēness aptumsumus, pat pareģot precīzu laiku, kad vajadzētu parādīties kādai jaunai zvaigznei, kuru vēl neviens nebija redzējis."3

"Astronomijas attīstība Divupē cieši saistīta ar astroloģiju - mēģinājumiem pēc zvaigžņu un planētu stāvokļa noteikt cilvēka nākotni.

Svarīgi!

Pazīstama bijusi ideja par zvaigžņu saistību ar likteni un ietekmi uz notikumu gaitu.

Tādēļ tikuši veikti sarežģīti aprēķini, veidotas zvaigžņu kartes, izstrādāti horoskopi. Divupē likteni uztvēra kā neizprotamu un neparedzamu pirmsākuma spēku, kas piedalās jau radīšanas aktā, piemēram, cilvēka dzimšanas brīdī. Tas nosaka kā dievu, tā cilvēku darbību un dabas parādību norisi.

Katram liktenim ir sava izcelsme, iemesls, savs "saimnieks". Cilvēkam tas ir viņa personiskais dievs Ilja, kas līdzinās sargeņģelim. Visi likteņi ir ierakstīti likteņa tabulās. Tomēr lielais likteņu skaits un cilvēka saistība ar personisko dievu Ilju atstāj cilvēkam zināmu rīcības brīvību, iespēju ietekmēt un mainīt savu likteni. Viena no galvenajām tēmām divupiešu literatūrā tomēr ir nāves nenovēršamība.

Divupieši dažādā veidā vēlējušies izzināt savu likteni, notikusi zīlēšana pēc dzīvnieku uzvedības, pēc dūmu strūklas virziena, pēc ūdenī ielieta eļļas piliena formas, pēc upurdzīvnieka iekšām.

Svarīgi!

Ļoti populāra Divupē bija numeroloģija, mēģinājumi atklāt skaitļu dziļāko jēgu.

Īpaši daudznozīmīgs bija "septiņnieks". Sākotnēji ar to saprata ļaunu dēmonu kopu. Vēlāk tas tika atzīts par labdabīgu spēku. Varbūt no šejienes skaitlis septiņi ir kļuvis svēts daudzu tautu uzskatos un mitoloģijās."1

Medicīna

"Par medicīnu pārsvarā var spriest no likumiem un grieķa Hērodota liecībām. Pastāvēja likumi, kas regulēja ārstniecību. Tie noteica, ja, ārstējot cilvēku, tas pazaudē kādu locekli vai fizisku spēju, iegūst defektu, tad ārsts jāsoda, izdarot viņam tādu pašu vai līdzīgu kropļojumu. Ja, ārstējot redzi, slimais kļūst akls, tad ārstam jānocērt roka. Ārsta pakalpojumi bija ļoti dārgi, jo ārsta darbs bija bīstams.

Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka babiloniešiem esot bijusi paraža slimniekus izlikt laukumos vai pie tempļiem, un katram garāmgājējam bijis pienākums dot slimajam kādu padomu. Neviens nedrīkstējis paiet garām, neuzprasot, kas vājiniekam kaiš, un nepasakot kādu uzmundrinošu vārdu."1

Svarīgi!

Divupē tika sastādīta slimību aprakstu grāmata. To paveica ārsts Esagilkinapli. Viņš mācīja precīzi noteikt diagnozi, ārstēt ar zālēm. Tas bija nozīmīgs pavērsiens, jo līdz tam ārstēšana notika ar burvestību palīdzību.

Izgudrojumi

Divupes iedzīvotāji radīja daudz izgudrojumu, piemēram, zāģi, kaltu, āmuru, naglas, iejūgu, riteni. Riteni iesākumā izmantoja podnieku ripās, bet vēlāk to sāka izmantot arī transporta līdzekļos.

Ritenis

"Divupes impērijas veidoja pirmās profesionālās armijas un izmantoja kara tehniku - kaujas ratus, kas varēja vajāt pretinieka kājniekus, torņus, ar kuriem varēja piebraukt pie pretinieku pilsētu mūriem, tarānus, ar ko dragāt mūrus. Armijas vajadzībām asīrieši veidoja ceļu sistēmu."2