6. Senās Ēģiptes arhitektūra

Pirmās kapenes bija mastabas, celtas no dūņu ķieģeļiem, veidotas milzīga akmens sola formā ar plakanu virsmu.

 

b 

  

"Visvairāk piramīdu tika uzcelts Senās valsts laikā (2649.-2150.g.p.m.ē. vai 2778.-2263.g.p.m.ē.). Jaunās valsts laikā (1552.-1069. vai 158S0.-1085.g.p.m.ē.) piramīdas vairs necēla. Valdniekus glabāja klinšu kapenēs.

 

Sevišķi slavenas ir lielās piramīdas Gizas pilsētas tuvumā. Lielākā un vecākā no tām faraona Heopsa  piramīda ir 146 metrus augsta. Nākamā lielākā celta viņa dēlam Hefrēnam. Trešā, mazāk iespaidīgākā (62 metrus augsta), bijusi valdnieka Mikerina kapa vieta.

 

Gizas piramīdas

 

Heopsa piramīda

 

Gizas piramīdas no putna lidojuma

  

Piramīdas forma atgādināja uz zemi krītošus saules starus. Ēģiptietim tā simbolizēja Dieva enerģijas izpaudumu pasaulē. Tika uzskatīts, ka faraons pa šiem stariem var nokļūt debesīs. Piramīda simbolizēja arī pasaules radīšanu, kad pirmā zeme pēc pasaules radītāja Atuma gribas pacēlās no ūdens stihijas Nun kā pirmatnējais kalns. Piramīda nozīmēja esošā rašanos no nebūtības. Tā atgādināja un viesa cerību par mirušā cilvēka iespējamo atdzimšanu."1

Piramīdu celtniecība prasīja milzīgus enerģijas ieguldījumus, tam bija nepieciešama visas valsts mobilizācija. Piemēram, Heopsa piramīdu cēla 30 gadus. Jāatzīmē, ka 20 no tiem tika veltīti ceļu būvēšanai, materiālu un būvlaukuma sagatavošanai. Piramīdu kopumā veido 6,5 miljonus tonnu smagi akmens bluķi, kur katrs no tiem sver no 2 līdz 15 tonnām. Heopsa piramīdas malas ir 233 metrus garas. Tās savstarpēji atšķiras tikai par 20 centimetriem. Piramīdas sāni bija noklāti ar slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas saules gaismā mirdzēja.

 

"Par piramīdu būvniecību izteiktas dažādas hipotēzes un teorijas, pat fantastiski minējumi. Šīs celtnes ir sava laika tehnikas meistardarbs."1 Par to, kā 2.5 tonnu smagie akmens bluķi tika pacelti līdz piramīdas virsotnei, ir dažādas versijas. Viena no tām - visapkārt piramīdai tika sanests milzīgs, slīps kalns no smiltīm, pa kuru akmeņus pārvietoja uz augšu. Pēc būvdarbu paveikšanas smilšu kalnu noraka. Jāpiemin, ka visas piramīdas tika precīzi orientētas pēc debespusēm.

 

"Heopsa piramīdas iekšpusē atrodas vairākas telpas. Galvenā telpa - valdnieka apbedīšanas kamera, atrodas paaugstinājumā piramīdas iekšienē. Uz apbedīšanas kameru ved Lielā galerija ar 8,5 metrus augstiem griestiem.

 

 

 

Griesti nostiprināti ar vairākām akmens pārsedzēm, lai noturētu milzīgo spiedienu no augšas. Dažās piramīdās bija ejas ar strupceļiem un lamatām, lai iznīcinātu vai maldinātu zagļus. Nereti sienās bija iezīmētas neīstas durvis.

 

 

Faraons atdusējies galvenajā telpā lielā akmens sarkofāgā ar smagu vāku.

 

Citās telpās atradās ieroči, rituālie priekšmeti, personiskās lietas, valdnieka varas simboli un dārgumi.

 

Faraonu bagātības allaž pievilkušas kapeņu aplaupītājus. Piramīdas izlaupītas jau Ēģiptes varenības laikā. Šajos noziegumos bieži tika pieķertas personas, kas vadīja vai pārzināja celtniecības darbus.

 

Izšķir 3 veida piramīdas - pakāpienveida piramīda, kas tiek uzskatīta par pirmo piramīdu (piemēram, faraona Džosera piramīda, 2646.g.p.m.ē.), klasiskā piramīda (piemēram, faraona Heopsa piramīda, 2566.g.p.m.ē.) un izliektā piramīda (piemēram, Dašuras piramīda, 2589.g.p.m.ē.).

 

 

 

 

"Tas tika atdalīts no pārējās pasaules ar sienām un vārtiem. Lai nokļūtu tajā, bija jāveic noteikts ceļa gabals pa svēto dzīvnieku sfinksu vai aunu alejām.

 

 

 

Tempļa būvju kompleksa izvietojums bija it kā uzvērts uz vienas ass. Tas pasvītro tikai vienu, stingri iezīmētu pieeju svētumam.

 

Tempļa priekšā atradās viens vai divi obeliski."1 Obelisks ir četrkantīgs akmens stabs, kurš noslēdzas ar piramīdveida smaili. "Vārtus veidoja divi piloni jeb vārtu torņi."1 Pilons ir celtne nošķeltas piramīdas veidā. "Aiz piloniem sākās tempļa pagalms. Pilonu priekšā novietoja milzīgas faraonu statujas un karogus garos mastos.

 

 

Vienkāršie dievlūdzēji parasti netika tālāk par tempļa vārtiem vai pagalmu. Šeit sēdēja rakstvedis, kas pierakstīja cilvēku vajadzības un jautājumus, saņēma dāvanas un upura dzīvniekus. Pēc upurēšanas pacietīgi gaidošajam lūdzējam tika paziņots par tās rezultātiem un pavēstīti dievu norādījumi.

 

No saules apspīdētā, kolonnu ieskautā pagalma ceļš veda pustumšā hipostilu - daudzu kolonnu - zālē un tālāk svētnīcā. Šāds iedalījums trijās daļās raksturīgs visiem tempļiem. Tas pasvītroja garīgā ceļa pakāpenību un izteica noteiktu kārtību, kādā iespējams tuvoties dievišķajam."1 Tempļa sienas un griesti tika greznoti ciļņiem jeb bareljefiem (cilnis jeb bareljefs - virs plakanas virsmas izcelts ornaments vai skulptūra, zemcilnis - zem plaknes virsmas veidots ornaments vai zīmējums).

 

 

 

"Sienas un kolonnas apgleznoja dažādās krāsās.

Apakšējā daļa attēloja zemi, no kuras izaug lotosa un palmas formā izveidotās kolonnas. Griesti attēloja debesis. Tāpēc tie tika apgleznoti ar zvaigznēm un putniem.

 

 

 

Iekšējās zāles bija neredzamās garīgās pasaules simbols. Dziļākajās zālēs, lai nestu upurus un izpildītu rituālus, devās tikai priesteri un faraons.

 

Visdziļākā svētnīca bija maza un tumša. Priesteri iegāja tajā ar lāpām un atvēra svētnīcas durvis, lai tuvotos dieva tēlam. Šeit tika nesti upuri un skaitītas lūšanas. Tēls simboliski saņēma arī ēdienu. Šī barība pēc tam tika atdota priesteriem kā daļa no atlīdzinājuma par upurēšanu un ceremoniju izpildi. Īpašos svētkos dievu tēli ar lielu godu tika iznesti no svētnīcas un vesti apkārt pa pilsētu.

 

Lielāko uzplaukumu tempļu celtniecība piedzīvoja Jaunās valsts laikā, kad tiek celti lielie Karnakas un Luksoras kompleksi.

 

 

  

 

 

Tie ir divi lielākie Ēģiptes tempļi, kas ir veltīti dievam Amonam - Ra.

   

Luksoras templī atklāto pagalmu ieskauj 72 kolonnas. Lielāko augstums ir 20 metri, to diametrs - 3.5 metri. Kolonnu kapiteļi (kolonnas augšējā daļa) ir izveidoti ziedoša lotosa vai papirusa formā."1

 

  

 

  

Senajā Ēģiptē tika būvēti arī klinšu tempļi - klintī tika izcirstas telpas lūgšanām un upurēšanai, bet fasāde parasti tika rotāta. Piemēram, Abusimbelas klinšu tempļa komplekss, kuru veido faraona Ramzesa 2 templis un viņa sievas Nefertari templis. Tempļu telpas iesniedzas klintī 60 metru dziļumā. Pie Ramzesa 2 ieejas atrodas četri, 20 metrus augsti, no klints izcirsti Ramzesa 2 kolosi.

  

 

 

 

 

 

 

Hatšepsutas klinšu templis celts Jaunās valsts laikā. Šo templi veido komplekss no terasēm, mākslīgajiem dārziem, kuros izvietotas aptuveni 200 dievu statujas. Svētnīca tika izcirsta klintī.

 

 

 

 

Jāpiemin fakts, ka sfinksām, kuru aleja veda no Nīlas piekrastes uz valdnieces templi, bija faraones sejas vaibsti.