2. Fovisms

Šī virziena pārstāvji ietekmējās no postimpresionistiem - Pola Sezana, Pola Gogēna, Vinsenta van Goga, pārņemot košo krāsu pielietojumu, atteikšanos no gaismēnām.

 

 

Fovisma pārstāvji gleznoja dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c.

Fovisma izveidotāji un spilgtākie šī virziena pārstāvji - Anrī Matiss, Andrē Derēns. Fovisma idejas saistīja tādus gleznotājus kā Albērs Markē, Moriss de Vlaminks, Žoržs Braks. 

Šī stila uzplaukums saistās ar 1905.-1907.gadiem, pēc tam fovisma pārstāvji pievēršas citiem mākslas virzieniem.

Fovisma virziena izveidotājs, spilgtākais šī virziena pārstāvis. Gleznotājs, tēlnieks, grafiķis.
Matiss ietekmējās no postimpresionisma glezniecības un japāņu mākslas, kam raksturīgs košu krāsu pielietojums un atteikšanās no gaismēnām. Interesēja arī puantilisms (lielākā daļa darbu, kas tapuši laikā no 1899. gada līdz 1905.gadam, gleznoti puantilisma tehnikā - krāsa klāta sīkiem punktiņiem). Pirmā personālizstāde notika 1904.gadā, diemžēl - neveiksmīgi.
1905.gadā kopā ar gleznotāju Andrē Derēnu devās gleznot uz Francijas dienvidiem. Šajā laikaposmā tapušiem darbiem raksturīga krāsu ekspresija, divdimensionālas kompozīcijas. Matiss kopā ar domubiedriem piedalījās Rudens salona izstādē 1905.gadā, kur mākslas kritiķis šo grupu nosauca par fauves - mežonīgie zvēri.
Matisa darbiem raksturīgs vienkāršu formu meklējums, krāsu harmonija. Gleznoja klusās dabas, aktus, interjerus, attēloja cilvēkus viņu ikdienas dzīvē.

attēloja vispārinātas un plakanas formas, neattēloja gaismēnas, kā arī neizmantoja perspektīvi. Plaknes ieklāja ar tīru sarkano, zaļo, zilo, violeto krāsu, pievērsās spilgti krāsainiem objektiem, dažkārt tos apvelkot ar tumšu kontūru.
Mūža nogalē Matiss strādāja arī aplikācijas tehnikā.

"Ikars"

Aplikācija

Nozīmīgākie darbi - "Deja" (1910), "Sarkanā istaba" (1911), interjers Rožukroņa kapellai Vansā.

Franču gleznotājs, grafiķis, teātra dekorators, skulptors, keramiķis. Viens no fovisma virziena izveidotājiem.

Derēns vēlējās kļūt par inženieri, studēja inženierzinātnes, bet papildus apmeklēja gleznošanas nodarbības pie Eižena Karjē, kur iepazinās ar Anrī Matisu. Vēlāk, pēc Matisa ieteikuma nopietni pievērsties mākslai, pārtrauca inženierzinātņu studijas un iestājās Juliāna Akadēmijā.

1905.gada vasarā Derēns gleznoja Dienvidfrancijā kopā ar Matisu, bet vēlāk, kopā ar domubiedru grupu, piedalījās Rudens salona izstādē.

Laikā no 1905.gada līdz 1906.gadam dzīvoja Lielbritānijā, kur uzgleznoja slavenās Temzas krastmalas, Tauera tilta un Haidparka ainavas. Šie darbi ir dekoratīvi, tos veido košu, kontrastējošu krāsu laukumu saskaņa.

1908.gadā Derēna gleznošanas stils mainījās Pola Sezana un agrīnā kubisma ietekmē - košo krāsu vietā tika izmantoti zaļie, brūnie, pelēkie toņi, bet sākot ar 1920.gadu abos darbos sāk izmantot stingru, klasisku zīmējumu.

Derēns gleznoja ainavas, portretus.

 

Franču gleznotājs - autodidakts (kā arī rakstnieks, dzejnieks, vijolnieks, profesionāls velobraucējs).

Ietekmējās no Pola Sezana un Vinsenta van Goga.

Vlaminks daudz ceļoja, tādēļ viņa darbos redzamas Londonas, Marseļas, Parīzes ainavas.