2. Mitoloģiskā domāšana

Gandrīz katrai tautai bijis mītiskās domāšanas periods. Mitoloģisko tēlu konkrētu izveides laiku nav iespējams noteikt. To izveide saistīta ar valodas kā saziņas līdzekļa rašanos. 

 

 

Pirmsākumos cilvēki mitoloģiskos vēstījumus glabājuši savā atmiņā. Mutvārdu forma ir iemesls tam, ka vienam jautājumam ir vairāki skaidrojumi, jo, nododot informāciju mutiski, katrs cilvēks to interpretē nedaudz atšķirīgāk. Līdz ar rakstības izveidošanos, cilvēks daļu no šiem vēstījumiem pierakstīja. Mitoloģiskos vēstījumus parasti pierakstīja senie dzejnieki, eposu autori. "Kad mīti zaudēja agrāko nozīmi, to sižeti kļuva par folkloras sastāvdaļu - saglabājās pasakās, teikās, leģendās, arī dziesmās un dejās. Dažus savā daiļradē izmantoja arī rakstnieki, mākslinieki un komponisti."1

 

Mīti no pasakām atšķiras ar to, ka mītam raksturīgas izskaidrojošās, rituālās un sakrālās funkcijas, bet pasakai - izklaidējošās, moralizējošās funkcijas. Mītu tā stāstītājs un klausītājs uztver kā patiesību, bet pasaku - kā izdomu. Mīta darbība, cilvēka izpratnē, risinās aizvēsturē, pasakas darbība nenotiek konkrētā laikā.

 

Senos nostāstus pēc to satura iedala vairākās grupās.

 

1. Kosmogoniskie mīti - vēsta par dzīvības un pasaules izcelšanos. Šajos mītos stāstīts, ka sākumā bijis haoss, tukšums, Visumā nav bijusi kārtība. Šajos mītos aprakstīta dabas spēku mijiedarbība. Dažkārt kosmogoniskie mīti vēsta par divu spēku - radošā spēka un postošā spēka - cīņu.

 

 

Viens no populārākajiem sižetiem par pasaules izcelšanos vēsta, ka pasaule cēlusies no pasaules olas. Dažos mītos vēstīts, ka pasauli radījuši dzīvnieki vai putni. Piemēram, Austrālijas aborigēni un ziemeļamerikas indiāņu cilts hūroni uzskatīja, ka Zemi radīja bruņurupucis, kurš to tur uz savas muguras. Daži mīti vēsta, ka pasauli radījuši dievi. 

 

2. Estaholoģiskie mīti - pauž uzskatus par pasaules bojāeju. Šie mīti saistīti ar kosmosa spēku un haosa spēku cīņu. Daļa šo mītu vēsta, ka pasaules gals pienāks kaut kad nākotnē. Otra daļa mītu vēsta, ka pasaules gals jau reiz ir pienācis, tikai tālā pagātnē. Šajos mītos minēti dažādi cēloņi pasaules iznīcībai, piemēram, plūdi, ugunsgrēks, iepriekšējo paaudžu iznīcināšana, dievu bojāeja.

 

3. Antropogoniskie mīti - vēsta par cilvēka rašanos.

 

 

Mītos pastāv dažādi varianti par cilvēku rašanos. Vieni mīti vēsta, ka cilvēks tiek izveidots, piemēram, no zemes, māliem (sengrieķu mitoloģijā Prometejs cilvēku veido no māla), citi - ka cilvēks izveidots no koka, no riekstiem (Peru indiāņu mīti), no dzīvnieku un putnu kauliem (dažu Ziemeļamerikas indiāņu cilšu mīti). Āfrikas tautu mīti nestāsta par cilvēku veidošanu no kaut kāda materiāla, tie vēsta, ka cilvēki ir iznākuši no klints, zemes, alas, niedrēm.

 

Antropogoniskie mīti vēsta arī par cilvēku atšķirīgo dzimumu - vīrieša un sievietes - rašanos. Daudzu tautu mītos stāstīts, ka vīrietis tika radīts pirmais. Tā kā vīrietis un sieviete atšķiras, tad mīti vēsta, ka vīrietis un sieviete izveidoti no dažādiem materiāliem.

 

4. Etioloģiskie mīti - izskaidro dzīvnieku, augu, lietu rašanos.

 

5. Rituālie mīti - skaidro, kā radušies dažādi rituāli - kāzas, bēres, dažādi svētki. 

 

 

Pie rituālajiem mītiem attiecināmi totēmiskie mīti - mīti par cilvēku izcelšanos no kāda konkrēta dzīvnieka vai putna; šīs dzīvās radības uzskata par konkrētās cilvēku grupas asinsradiniekiem. Daži zinātnieki uzskata, ka tieši šis uzskats par asinsradniecību ar kādu dzīvnieku radījis mītus par vilkačiem. Totēmiskie mīti saistīti ar pārģērbšanās rituāliem, kad cilvēks pārģērbjas par totēmisko dzīvnieku. Šie mīti saistīti arī ar iniciācijas rituāliem.

 

 

  

 

6. Sociālie mīti - vēsta par sociālo grupu un to tradīciju rašanos.

 

7. Triksteru mīti - veltīti dievu strīdiem, stāsta par nepaklausīgiem dieviem.

Tulkojumā no angļu valodas trickster nozīmē krāpnieks. Šis dievs pārkāpj visu citu dievu noteikto kārtību, neievēro noteikumus, zog. Šis dievs tā rīkojas nevis tādēļ, lai apzināti nodarītu kādam ļaunu, bet viņu saista risks, azarts, šim dievam dzīve ir rotaļa, izaicinājums. Viņa neatļautajai darbībai bieži vien ir arī pozitīvas sekas. Nepaklausīgais dievs ir apveltīts ar asu prātu, taču viņam nav atbildības sajūtas.