5. Indiešu mitoloģija. Varonis Ardžuna

Viens no indiešu mītu varoņiem ir princis Ardžuna. Vēstījums par Ardžunu atrodams eposā "Mahābhārata", kas veltīts valdnieka Bhāratas pēcteču pandavu un kauravu cīņai par varu un ietekmi. Daļu no šī eposa veido poēma "Bhagavatgīta" (tulkojumā - "Dievu dziesma"), kurā izklāstīta hinduistu reliģija un filozofiskie uzskati. 

 

 

Uz valdnieka troni pretendēja divi brāļi - Dhritaraštra un Pandu. Vecākais brālis Dhritaraštra bija akls, tādēļ troni ieguva jaunākais brālis Pandu. Vecākajam brālim bija 100 dēli, kurus dēvēja par kauraviem, bet jaunākajam brālim bija tikai 5 dēli, kurus dēvēja par pandaviem. Kad valdnieks Pandu nomira, viņa dēli vēl bija nepilngadīgi, tādēļ varu pārņēma kauravi, kuri padzina pandavus no valsts. 

 

Padzītie pandavi ilgu laiku slepus klaiņoja pa Indiju. Pandavi nolēma atgūt troni. Kaujā pie Kurukšetras viņi cīnījās ar kauraviem un uzvarēja tos.

 

Pandavus kaujā vadīja Ardžuna - karavīru un valdnieku kārtas pārstāvis. Pandavu valdnieka sievas Kunti un dieva Indras dēls. Ardžunam bija vairākas sievas, piemēram, princese Draupadi, kā arī Krišnas (Višnu avatāras jeb iemiesojuma) māsa Subhadra.

 

Pēc Pandu nāves Ardžuna ar māti un brāļiem dzīvoja Hastinapuras pilsētā, kur viņš apguva dažādas zinātnes, reliģiju un kaujas prasmes pie sava radinieka Bhišmas. Vēlāk viņš apguva kaujas mākslu pie leģendārā varoņa Dronas. Ar laiku Ardžuna kļuva par Dronas spējīgāko skolnieku.

 

Kļuvis par spēcīgu un glītu jaunekli, Ardžuna kopā ar brāļiem apmeklēja Pančalas karaļvalsti. Šeit brāļi piedalījās svētkos, kuru laikā valdnieka meita Draupadi izvēlējās sev vīru. Pretendentiem uz princeses roku bija jāuzvelk dieva Šivas loks, jāizšauj no tā bulta un jātrāpa zelta zivtiņai acī, tikai uz brītiņu palūkojoties zelta zivtiņas atspulgā. Ardžuna bija vienīgais jauneklis, kurš spēja paveikt šo uzdevumu. Princese Draupadi kļuva par Ardžunas sievu.

 

 

Eposā vēstīts, ka Ardžuna netālu no Khandavas meža (sens mežs, kurā dzīvoja nāgas un nāgu valdnieks) satika Krišnu un kopš tā brīža abi kļuva nešķirami draugi. Netālu no šī meža Ardžuna un Krišna satika dievu Agni, kurš bija ļoti izsalcis un vēlējās nodedzināt šo mežu un remdēt savu izsalkumu. Taču viņš to nevarēja izdarīt, jo šajā mežā dzīvoja nāgu valdnieks, kurš bija dieva Indras labākais draugs. Indra sūtīja spēcīgas lietusgāzes, kuras nodzēsa aizdedzināto mežu, tādēļ Agni nespēja remdēt savu izsalkumu. Agni lūdza palīdzību Ardžunam un Krišnam. Viņi, savukārt, lūdza palīdzību dievam Varunam, kurš dāvāja Ardžunam dieva Brahmas izgatavotu loku, un kaujas ratus, kuros iejūgti četri zirgi. Kopā ar Krišnu, Ardžuna uzvarēja kaujā ar Indru un palīdzēja Agni nodedzināt Khandavas mežu un padzīt no turienes visus dēmonus un ļaunos garus.

 

 

Kaujas laikā Ardžuna un Krišna pasaudzēja vienu ļauno garu - Maijasūru, asūru valdnieku. Pateicībā par izglābšanu, Maijasūra apsolīja Ardžunam uzbūvēt pili. 

 

 

Īsā laikā tā bija gatava - milzīga pils, kurā varētu dzīvot visi pandavas. Pilī atradās senas grāmatas, vēsturiski mākslas priekšmeti un dārglietas. Šī pils bija slavena ar savām optiskajām ilūzijām. Pilī un tai apkārtējā teritorijā sāka valdīt Ardžunas vecākais brālis. Šo pilsētu nodēvēja par Indraprasthu (Indras pilsētu). Tā atradās upes Jamunas krastā (vietā netālu no tagadējās galvaspilsētas Deli).

 

Reiz Ardžuna nejauši aizvainoja savu vecāko brāli, par ko saņēma sodu - viņam bija jādodas 12 gadu ilgā svētceļojumā pa Indiju. Lai gan vecākais brālis piedeva Ardžunam viņa pārkāpumu, Ardžuna tomēr nolēma doties šajā svētceļojumā.

 

Savu ceļojumu viņš uzsāka, apmeklējot upes Gangas izteku. Šeit viņš satika čūsku karaļa meitu, princesi Ullupi. Ardžuna viņu tik ļoti apbūra, ka Ullupi aizveda viņu uz čūsku pilsētu. Šeit princese Ardžunam lika izvēlēties - vai nu viņš apprec Ullupi un viņa Ardžunu atbrīvos, vai arī princese viņu nekad nelaidīs projām no čūsku pilsētas. Viņi apprecējās, Ullupe dāvāja Ardžunam dēlu Iravanu.

 

 

Pēc laika Ardžuna atkal devās ceļā. Viņš apceļoja vairākas nozīmīgas svētvietas, līdz nonāca Manipūras pilī. Šeit viņš satika valdnieka meitu Čitrangadu, kurā iemīlējās. Ardžuna lūdza valdniekam princeses roku. Valdnieks piekrita Ardžunas un viņa meitas precībām ar noteikumu, ka Ardžunas un Čitrangadas bērni paliks Manipūrā un turpinās šeit valdīt. Ardžuna piekrita šim noteikumam. Viņam un princesei piedzima dēls, kurš izauga un sekmīgi valdīja sava vectēva valstī.

 

Ardžuna turpināja savu svētceļojumu pa Indiju. Viņš nonāca Dvarkas pilsētā, kur dzīvoja Krišna. Šeit viņš iepazinās ar Krišnas māsu Subhadru, iemīlējās un vēlējās viņu precēt. Arī Krišna vēlējās, lai viņu ģimenes vienotu ciešākas saites. Taču Subhadra jau bija apsolīta par sievu Krišnas vecākā brāļa labākajam skolniekam, tādēļ Krišna ieteica Ardžunam nolaupīt mīļoto Subhadru un slepus apprecēties. 

 

  

Kādu laiku laulātie dzīvoja Dvarkas pilsētā, jo Ardžunas pirmā sieva Draupadi sacīja, ka neviena cita sieva nedzīvos viņu pilī. Tad Ardžuna ar viltu iemitināja Subhadru Indraprasthas pilī. Pēc laika Draupadi atklāja Ardžunas viltību, bet viņas dusmas bija rimušas un viņa atļāva Subhadrai palikt pilī. Subhadra dāvāja Ardžunam dēlu Abhimaniju.

 

Ardžunas vecākais brālis sūtīja viņu uz ziemeļiem, lai viņš pakļautu sev citas zemes un varētu kļūt par valdnieku. Brāļi izveidoja lielu un ietekmīgu valsti. Taču Ardžunas vecākais brālis zaudēja savu valsti Gandharas princim Šakuni, spēlējot kauliņu spēli. Pandavas atkal bija spiesti pavadīt 13 gadus izsūtījumā.

 

Pēdējo izsūtījuma gadu pandavas pavadīja Matsijas valstī. Šeit pandavas atkal satikās ar kauraviem. Notika nežēlīga, asiņaina kauja Kurukšetras laukā, kurā viens pret otru cīnījās radinieki.

 

Kaujā Ardžunam palīdzēja Krišna, kurš vadīja Ardžunas kaujas ratus. Kaujas laukā Ardžunam rodas šaubas par karošanas jēgu, jo būs jācīnās ar saviem brālēniem. Krišna iedrošina Ardžunu, atgādinot viņam par valdnieka un karavīra pienākumiem. Reliģiskajā poēmā "Bhagavatgītā" atrodama Krišnas izvērsta atbilde uz Ardžunas jautājumiem, abu saruna par pienākumu veikšanu, cilvēka dzīves jēgu un uzdevumiem.

 

 

Ar Krišnas palīdzību viņš kaujā uzvarēja un atguva sava tēva mantojumu. Pēc asiņainās kaujas dzīvi palika visi pieci brāļi pandavi, savukārt no kauravu brāļiem dzīvi palika tikai trīs brāļi. 

 

Pēc uzvaras Ardžuna pakļāva visas apkārtējās zemes, izveidojot spēcīgu un ietekmīgu valsti. Ardžuna veica arī grēku izpirkšanu, jo kaujas laukā bija cīnījies pret radiniekiem un tos nogalinājis.

 

Pēc ilgstošas un sekmīgas valdīšanas, brāļi atdeva visu varu Ardžunas mazdēlam Parikšitam un devās svētceļojumā uz Himalaju kalniem, kur Ardžuna mira un ieguva mūžīgo svētlaimi.