6. Indiešu mitoloģija. Varonis Krišna

Krišna ir viena no galvenajām dievībām hinduismā. Krišnu uzskata par Bhagavadgītas autoru. Pastāv uzskats, ka viņš ir dieva Višnu astotā avatāra. Eposā "Mahābhārata" vēstīts, ka Krišna bija Jadavas cilts princis. Krišna bija govju (indiešu svēto dzīvnieku) gans un aizstāvis. Krišnas dzimtā pilsēta Mathūra ir hinduistu svētceļojumu mērķis.

 

 

Krišnas dzīves apraksts visspilgtāk atspoguļots "Bhagavatpuranā" (viena no purānām, kurā vēstīts par dažādām avatārām, kuras atnākušas uz zemi, kā arī par hinduisma pasaules uzskatiem) un "Harivanšā" (sanskrita literatūras paraugs, kurā vēstīts par pasaules radīšanu, dieviem, Krišnas dzīvi un darbiem).

 

Rakstos vēstīts, ka reiz māte Zeme esot bijusi satraukta par to, ka cilvēki sākuši grimt grēkā. Viņa nolēma vērsties pēc palīdzības pie dieva Višnu. Višnu piekrita palīdzēt Zemei un apsolīja, ka nāks uz Zemi, piedzimstot kā cilvēks - Krišna.

 

Pieņemts uzskatīt, ka Krišna dzimis 3228.gadā pirms mūsu ēras valdnieka ģimenē Mathūrā. Viņš bija valdnieka Vasudevi un princeses Devaki astotais dēls. Princesei Devaki bija brālis Kansa, kurš vēlējās nedalīti valdīt visā reģionā. Lai kļūtu par valdnieku, Kansa ieslodzīja cietumā savu tēvu. Bailēs no pareģojuma, kurā teikts, ka Kansu nogalinās viņa māsas astotais dēls, Kansa ieslodzīja cietumā arī valdnieku Vasudevi un viņa sievu. Visus viņu bērnus Kansa pavēlēja nogalināt.

 

Pie valdnieku pāra ieslodzījumā ieradās dievs Višnu un sacīja, ka viņš iemiesosies viņu astotajā bērnā, izaugs liels un nogalinās Kansu, atbrīvojot pasauli no ļaunuma un grēka. Kad princesei Devaki piedzima astotais bērns, zēnu slepus iznesa no pils un aizveda uz mazu ciematiņu Gokula, kur mazo Krišnu izaudzināja audžuvecāki Jašode un Nanda. Izdzīvoja vēl divi valdnieka Vasudevi bērni - dēls Balarama un meita Subhadra.

 

 

Nanda bija govju ganu kopienas vecākais. Krišna izauga ganu paspārnē, kuri par viņu rūpējās un aizsargāja. Arī Krišna, tā pat, kā visi kopienas iedzīvotāji, kļuva par govju ganu.

 

 

Kad ļaunais Kansa uzzināja, ka Krišna ir izglābies, viņš sūtīja dažādus dēmonus, lai tie nogalinātu Krišnu. Taču šie dēmoni krita no Krišnas un viņa brāļa Balaramas rokas. Piemēram, Kansa aizsūtīja uz Gokulu dēmonu Putanu, lai tā nogalinātu Krišnu. Putana pārvērtās par jaunu, skaistu sievieti un ieradās Gokulā. Tās iedzīvotāji bija pārsteigti, ieraugot jauno skaistuli, un noturēja viņu par dievieti Lakšmī. Jaunās sievietes skaistuma apburta, Krišnas audžumāte atļāva Putanai paņemt mazo Krišnu sev klēpī un viņu zīdīt. Putana nozieda savas krūtis ar indi, lai, barojot bērnu, noindētu viņu. Taču mazais Krišna zīda Putanas pienu un vienlaicīgi izzīda arī viņas dzīvību. Putana gan lūdzās, lai Krišna viņu pažēlojot, taču veltīgi.

 

Vēl Krišna savaldīja čūsku Kaliju, kuram bija 110 galvas. Kalija saindēja upes Jamunas ūdeni, nonāvējot govju ganāmpulkus un ganus. Upes ūdens čūskas tuvumā mutuļoja no indes. Jamunas tuvumā nevarēja atrasties neviena dzīva būtne. Reiz Krišna Jamunas upes krastā spēlējās ar draugiem. Viņu bumba iekrita upē un Krišna ielēca ūdenī, lai to paņemtu. Kalija, sacēlis savu 110 galvu kapuces (kobras tā brīdina par savu uzbrukumu), spļaudams indi, apvijās Krišnam apkārt, lai viņu nogalinātu. Taču Krišna pēkšņi sāka pieaugt un kļuva tik milzīgs, ka Kalija bija spiests viņu palaist vaļā. Krišna uzlēca uz Kalijas galvām, kļuva tik smags, it kā būtu uzņēmis sevī visas pasaules smagumu, un sāka dejot, sitot ar savām kājās pa čūskas galvām.

 

 

Kalija sāka zaudēt spēkus. Redzot, ka viņu vīrs drīz zaudēs dzīvību, Kalija sievas lūdzās, lai Krišna žēlojot viņu vīru un atlaižot brīvībā. Kalija, saprotot, ka Krišna ir daudzkārt varenāks, padevās un arī lūdzās, lai Krišna apžēlojas par viņu. Čūska Kalija apsolīja nekad vairāk nevienam nedarīt ļaunu.

 

 

Krišna apžēlojās un palaida Kaliju brīvībā. Čūska nekad vairs neatgriezās Jamunas upē. Šis stāsts ir pamatojums, kādēļ Krišnu bieži vien attēlo dejojam uz čūskas Kalijas galvas.

 

 

Vēl Krišna pasargāja ganus no dieva Indras dusmām. Indra sūtīja ganiem spēcīgas lietusgāzes, kas turpinājās septiņas dienas un naktis. Lai paglābtu cilvēkus un dzīvniekus no plūdiem, Krišna pacēla uz sava mazā pirkstiņa Govardhanu kalnu, un visi apkārtnes iedzīvotāji un viņu ganāmpulki patvērās zem kalna no lietus kā zem lietussarga.

 

 

Krišnas bērnība, kurā atspoguļotas rotaļu ainas, apstiprina hinduima uzskatus par rotaļāšanos, rotaļīguma nozīmi cilvēka dzīvē. Kad Krišna spēlē savu flautu, tad visas ganu meitenes, lai arī kur viņas atrastos, dodas pie Krišnas un dzied un dejo kopā ar viņu. Arī Krišnas cīņa ar čūsku Kaliju apstiprina šo uzskatu - Krišna dejo uz briesmīgās čūskas daudzajām galvām. Krišna cīnās ar čūsku, bet viņš pārvērš šo cīņu par rotaļu. Krišnu atspoguļo kā aizstāvi, kurš parādās zēna izskatā un visus nopietnos notikumus uztver kā rotaļu.

 

Kad Krišna pieauga, viņš atgriezās Mathūrā un gāza no troņa savu ļauno tēvoci Kansu, atdodot varu viņa tēvam Ugrasenam. Krišna kļuva par galmā nozīmīgāko personu, viņu godināja par princi. Šajā laikā viņš iepazinās ar Ardžunu un sadraudzējās ar visiem brāļiem pandavām. Vēlāk Krišna ar visiem saviem padotajiem pārcēlās uz dzīvi Dvaraku pilsētā, kur apprecēja valdnieka Bhišmaki meitu Rukmīnu.

 

Krišnam bija 8 sievas. Pēc cīņas ar dēmonu Narakasūru, kuru Krišna uzvarēja, viņš apprecēja vēl 16000 sievietes, kuras dēmons turēja gūstā. Tā laika sabiedrības normas noteica, ka šādas sievietes, kuras reizi tikušas turētas gūstā, ir degradējušās un viņas neviens nekad vairāk neapprecēs. Krišna apprecēja šīs sievietes, lai atjaunotu viņu godu un sociālo stāvokli.

 

 

Krišna bija prinča Ardžunas brālēns. Viņš iesaistījās pandavu un kauravu konflikta risināšanā, nostājoties pandavu pusē. Krišna bija Ardžunas kaujas ratu vadītājs un prinča padomdevējs. Viņš ieteica pandaviem izmantot negodīgus paņēmienus, lai pieveiktu savus pretiniekus kauravus. 

 

 

Pēc kaujas Kurukšetras laukā Krišnu nolādēja kauravu māte Gandhari, kura zaudēja visus savus dēlus. Gandhari dusmojās uz Krišnu par to, ka viņš nepielika visas pūles, lai novērstu asiņaino kauju. Savukārt Krišnas brālis Balarama nosodīja brāli par iesaistīšanos konfliktā un pats kaujas laikā devās svētceļojumā.

 

Pēc kaujas Krukšetras laukā Krišna 36 gadus nodzīvoja Dvarakā. Reiz svētku laikā Krišnas pavalstnieku vidū izcēlās strīds, kas noslēdzās ar asiņainu kauju, kuras laikā gāja bojā visi pavalstnieki. Šis notikums spēcīgi iespaidoja Krišnu un viņa brāli Balaramu. Pēc šī traģiskā notikuma Krišnas brālis Balarama iegrima transā. Savukārt Krišna devās uz mežu meditēt. Garām ejošais mednieks ieraudzīja, ka kāds atrodas krūmos, un noturēja viņu par briedi. Mednieks Krišnu nāvīgi ievainoja, Krišna gāja bojā. Tādējādi esot piepildījies kauravu mātes lāsts.