3. Budisms. Svētie raksti

Par budistu Svētajiem rakstiem uzskata grāmatu "Tipitaka" (jeb "Tripitaka"). Pāli valodā (pāli valoda - indoāriešu valoda, mirusi valoda; theravādas budisma liturģiskā valoda), kurā rakstīti senākie budistu teksti, vārds pitaka nozīmē grozi, arī apkopojums, kolekcija. "Tripitaka" nozīmē trīs grozi. Grāmatas nosaukums radies no tā, ka agrāk tekstu pieraksti tika veikti uz palmu lapām, kuras pēcāk novietoja trīs grozos.

 

Šie svētie teksti tapuši laika posmā no 5. gs. p.m.ē. līdz 3. gs. p.m.ē. Budismā pastāv vairāki "Tipitakas" varianti, kurus veido dažādi teksti. Populārākais ir "Pāli kanons", kas pierakstīts pāli valodā.

 

 

"Tipitaku" veido trīs daļas - Vinaja pitaka, Sūtra pitaka un  Abhidharma pitaka.

 

Pirmajā daļā - Vinaja pitaka - apkopoti teksti, kuri regulē budisma mūku kopienas dzīvi. Mūku dzīvi nosaka vairāk nekā 227 nosacījumi, bet mūķeņu dzīvi - 311 nosacījumi. Šajos tekstos apkopota informācija par noteikumiem un darbībām, kas veicina harmonisku ikdienas dzīvi mūku kopienās. Noteikumi tiek papildināti ar aprakstiem par katra noteikuma izveidošanās vēsturi, nostāstiem par to, kā Buda risināja jautājumus, lai saglabātu harmonisku noskaņu mūku kopienā. Šajā daļā tiek skaidrots, kā sasniegt apskaidrību.

 

Otrajā daļā - Sūtra pitaka - apkopotas vairāk nekā 10000 sūtras (Budas, bodisatvas un mācekļu dialogi, sarunas, kurās skaidrota Budas mācība). Uzskata, ka šo tekstu autors ir Buda vai viņa tuvākie mācekļi. Dažos izdevumos šajā daļā tiek apkopotas arī džatakas (senindiešu nostāsti par Budas iemiesošanos), kuras vēstī par Budas dzīvi. Arī šajā daļā tiek sniegti praktiski padomi, kā sasniegt apskaidrību.

 

Trešajā daļā - Abhidharma pitaka - ir filozofisku rakstu apkopojums, kuros tiek sistematizēta Budas mācība. Šajos rakstos tiek analizēts likumu un normu kopums, kas jāievēro, lai apkārtējā pasaulē tiktu uzturēta harmonija. Trešajā daļā tiek izveidoti mācības teorētiskie pamati. Uzskata, ka šo tekstu lielākās daļas autors ir pats Buda. Mahājānas un vadžrajānas pitakās šos tekstus papildina arī skaidrojoši komentāri - šastri.

 

Ilgu laika posmu "Tipitakas" teksti, saskaņā ar indiešu tradīciju reliģiskos tekstus mācīties no galvas, no paaudzes paaudzēt tika nodoti mutvārdos. Bažījoties, ka Svētie teksti laika gaitā varētu tikt aizmirsti, aptuveni 80. gadā pirms mūsu ēras "Tipitakas" teksti pirmo reizi tika pierakstīti uz palmu lapām. To paveica theravādas budisma mūki, kuri dzīvoja Šrilankā.