5. Budisms. Garīdzniecība

Atšķirībā no citām reliģijām, budistiem nav īpašas garīdzniecības. Garīdznieka pienākumus uzņemas mūki jeb bikhu. Bikhu ir augstākā no mūku pakāpēm. Uzskata, ka pirmais bikhu bija Budas māceklis Kaundinja. Lai kļūtu par bikhu, cilvēkam jāsasniedz 21 gada vecums.

 

 

Mūkiem ir vairākas pakāpes, kuras pakāpeniski sasniedzot, cilvēks var kļūt par bikhu. Ievērojot pratimokšas noteikumus (noteikumiem, kas jāievēro mūkiem un mūķenēm), topošajam mūkam jādod upasaki zvērests (skolnieka zvērests). Pēc zvēresta došanas cilvēks vēl nav mūks, taču gatavojas par tādu kļūt. Šim cilvēkam jāievēro 5 likumi no budistu mūku likumu kopuma.

 

Šī ir pirmā no mūku pakāpēm pēc upasaki pakāpes sasniegšanas. Šo zvērestu var dot, kad bērns sasniedzis 6 gadu vecumu. Pirms zvēresta došanas iesvētāmajam jāatbild uz virkni jautājumu, lai pārliecinātos, vai nav nekādu šķēršļu kļūšanai par mūku. Īpašas ceremonijas laikā iesvētāmais saņem mūka apģērbu, trauku ziedojumu vākšanai un citus nepieciešamus priekšmetus. Pravradžjai jāievēro vēl papildus 3 likumi no mūku likumu kopuma.

 

Sasniedzot 14 gadu vecumu, pravradžja var kļūt par šramaneru. Papildus jau ievērotajiem noteikumiem, šramanera turpmāk ievēro vēl 36 likumus.

 

Sasniedzot 21 gadu vecumu, šramanera var kļūt par bikhu - pilntiesīgu budistu mūku, apņemoties ievērot visus budistu mūkiem izstrādātos noteikumus.

 

 

Ziemeļu budisma mūki drīkst dot zvērestu un gadījumā, ja pārdomā un vēlas atgriezties ikdienas dzīvē, drīkst no tā atteikties. Ja ticīgais pēc kāda laika pārdomā un tomēr vēlas turpināt mūka dzīvesveidu, tad viņš drīkst atkal dot mūka zvērestu. Šādi cilvēks drīkst rīkoties 3 līdz 7 reizes visas savas dzīves garumā. Tādējādi mūka zvērests tiek saglabāts neaptraipīts ar zvēresta laušanas faktu. 

Budismā uzskata, ka sievietes, tāpat kā vīrieši, spēj sasniegt nirvānu, tādēļ pastāv arī budisma mūķeņu klosteri. Mūķenes dēvē par bikhuni. Vizuāli mūki un mūķenes nekādi neatšķiras - abiem ir jānoskuj mati un uzacis, abi valkā īpašo mūku apģērbu. Budisma tekstos rakstīts, ka par pirmo mūķeni Buda iesvētījis savu krustmāti Mahapajapati Gotami (Mahapajapati Gotami izaudzināja Sidartu Gautamu pēc viņa mātes nāves) pēc viņas lūguma.

 

 

Mūķenēm jāievēro daudz vairāk noteikumu un aizliegumu, nekā mūkiem. Viņām ir zemāks status, nekā mūkiem, neatkarīgi no vecuma vai sasniegumiem. Mūķenēm jāievēro īpaši astoņi noteikumi, kuri neattiecas uz mūkiem (šie noteikumi norāda uz mūķenes zemāko statusu).

 

 

Laika gaitā izveidojās situācijas, kad noteiktā mūķeņu klosterī mūķenes izzuda - nomira vai atteicās no mūķenes zvēresta. Tādējādi radās situācijas, kad jaunas mūķenes nevarēja dot mūķeņu zvērestu un saņemt svētību, jo to var dot tikai iesvētīta mūķene. Šādā gadījumā sieviete varēja pati pēc savas iniciatīvas dot atteikšanās zvērestu un dzīvot pēc Budas norādītajiem noteikumiem, taču viņa netiks uzskatīta par īstu bikhuni. Šīs "neīstās" mūķenes ievēro tikai 10 noteikumus atšķirībā no iesvētītajām mūķenēm, uz kurām attiecas 311 likumi. "Neīstās" mūķenes tērpjas baltā vai rozā krāsas apģērbā. Daļa zinātnieku uzskata, ka īstās bikhuni ir izzudušas jau 11.-13. gadsimtā, jo nebija nevienas mūķenes, kas varētu dot savu svētību.

 

Ilgu laika posmu mūķenes netika iesvētītas, taču mūsdienās šī problēma ir atrisināta un sievietes atkal var tik iesvētītas par bikhuni.

 

Mūku apģērbs ir vienkāršs, šūts no vislētākā materiāla. Apģērba mērķis - pasargāt cilvēku no klimatiskajiem apstākļiem. Apģērbs tiek izgatavots tieši tāds, kādu savulaik valkāja Sidarts Gautama.

 

 

Katrā zemē ir atšķirīgi uzskati par lēta auduma krāsu. Piemēram, Āzijas ziemeļdaļā par lētāko krāsu uzskata sarkanu krāsu, bet Āzijas dienvidos - dzeltenu krāsu. Ķīnā un Japānā budista mūka tērps var būt melnā, baltā vai pelēkā krāsā. Krāsas izvēle atkarīga no tāda krāsas pigmenta, kas biežāk sastopams konkrētajā reģionā.

 

 

 

Mūka apģērbs tiek izgatavots no lietota un ziedota auduma vai apģērba gabaliem. Šie apģērba vai auduma gabali tiek savstarpēji sašūti tā, lai veidotos taisnstūris. Mūka tērpu veido trīs šādi taisnstūrveida auduma gabali, kuri tiek apģērbti īpašā veidā.

 

 

Šis ir pirmais tērpa elements. Audums apsedz ķermeņa apakšējo daļu. Šī tērpa daļa tiek vilkta zem pārējiem tērpa elementiem. Aptinot ķermenim šo auduma gabalu, dažkārt ietin arī ķermeņa augšējo daļu.

 

Šis ir otrais mūku apģērba elements. Taisnstūrveida auduma gabalā tiek ievīstīta ķermeņa augšējā daļa, tas tiek vilkts virs antarvāsas.

 

Samghāti ir divkāršs auduma gabals, kuru mūki velk virs pārējiem apģērba gabaliem.