3. Jūdaisms. Mācība

Jūdaisti ir monoteisti. Viņi pielūdz vienu dievu, kuru dēvē par Jahvi. Ebreju reliģijā nav pieņemts šo svēto vārdu skaļi izrunāt.

 

Dievs ir radījis visu, kas pastāv cilvēkam apkārt. Viņš atrodas ārpus laika un telpas, tam nav miesas. Pasaules radīšana iezīmē sākumpunktu, katram notikumam šajā dzīvē ir vienreizējs raksturs. Cilvēkus Dievs radījis pēc savas līdzības un devis tiem izvēles brīvību: ievērot Dieva noteiktos likumus (baušļus) un saņemt svētību vai arī rīkoties pēc sava prāta, par ko izbaudot ciešanas kā grēkošanas sekas. Dievs valda pār visām tautām un cilvēkiem. Viņš ir bezgalīgs savā mīlestībā, taču par līguma neievērošanu cilvēks saņem sodu. Dievs ir taisnīgs, ja cilvēks ir sapratis savu kļūdu, tad viņam ir dota iespēja atgriezties.

Dievs uzrunā cilvēkus, viņš atklājas īpašiem cilvēkiem - izredzētajiem, tādējādi darot pārējiem cilvēkiem zināmu savu gribu un nodomus.

Jūdaismā pastāv uzskats par pasaules galu, pastaro tiesu, mirušo augšāmcelšanos.

 

Desmit baušļus dēvē arī par dekalogu (tulkojumā no sengrieķu valodas vārdiem δέκα λόγους deka logous -desmit vārdi). Baušļi ir Dieva dotie likumi, kuri cilvēkam jāievēro savas dzīves laikā. Baušļi atrodami otrajā Mozus grāmatā. Šīs reliģiskās normas skar gan cilvēka sabiedrisko un personisko dzīvi, gan arī ikviena cilvēka morāli.

 

 

Bauslības centrā ir cilvēka attiecības ar Dievu, kurš vēlas, lai Viņa tautā un visā cilvēcē kopumā valdītu morālā kārtība. Pirmie trīs baušļi sludina Dieva gribu, aizliedz elkdievību, akcentē Dieva vārda nozīmīgumu, kā arī iedibina reliģisko svētku svinēšanu. Pārējie baušļi nosaka cilvēku savstarpējās attiecības. Tie akcentē ģimenes stiprumu (ģimene ir Dieva iedibināta, tā ir jāsargā), vecāku godāšanu un laulības nepārkāpšanu. Baušļos runā par dzīvības vērtību un nogalināšanu kā smagāko morālo pārkāpumu, tajos tiek uzsvērtas īpašuma tiesības un tā aizsardzība, nosodīta zagšana. Tiek runāts arī par taisnību un patiesību kā sabiedrības pastāvēšanas garantu. Baušļos tiek uzsvērta arī iekāre - neatļautās un noziedzīgās iegribas, kas ir morālās lejupslīdes iemesls, cēlonis sadursmēm sabiedrībā. Dievs nosaka, ka pasaulē jāvalda morālai kārtībai.

 

Baušļi:

"1. Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no klaušu nama. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.

Netaisi tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs, kas tēvu grēkus bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur manus baušļus.

2. Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.

3. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. [Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats, tā kunga, tava Dieva, dusēšana, tad nebūs tev nekādus darbus darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. Jo sešās dienās ir tas Kungs radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanīs atrodams, un septītajā dienā tas Kungs atdusējās; tāpēc tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.]

4. Godini savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.

5. Tev nebūs nokaut.

6. Tev nebūs laulību pārkāpt.

7. Tev nebūs zagt.

8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.

9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu.

10. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, nedz viņa kalpu, kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākajam pieder."1

 

Ticīgie uzskata, ka Svētajos rakstos iekļauti apmēram 613 likumi, kuri ticīgajiem ir jāievēro, no kuriem 365 norāda, ko cilvēks nedrīkst darīt ("tev nebūs..."), bet 248 skaidro, kas cilvēkam ir jādara ("tev būs..."). Daudzi no šiem likumiem iestājas par līdzcietību pret dzīves pabērniem, nosoda blēdību, netaisnību, netaisnu tiesu, laulības pārkāpšanu, vardarbību, kukuļošanu un nenovīdību. Tie reglamentē rituālo svētku svinēšanu. Cilvēka svarīgākais pienākums ir piedalīties lūgšanu rituālos. Ikdienā jāveic trīs lūgšanu reizes, bet svētku dienās - četras lūgšanas.

 

Sabats ir Torā (jūdaistu Svētajos rakstos) minētā pirmā svētā diena. Dievs bija pirmais, kas šo svēto dienu ievēroja. Arī cilvēkam ir jāievēro ebreju nedēļas septītā diena - Sabats. Sabats ilgst laika posmā no piektdienas vakara saulrieta līdz sestdienas vakaram, kad debesīs iemirdzas pirmās trīs zvaigznes. Šāda "diena" atbilst senajiem priekšstatiem par "dienu", kas sākās līdz ar saulrietu. Sabata laikā nedrīkst strādāt, šis laiks jāpavada lūgšanās. Sinagogās tiek rīkoti dievkalpojumi piektdienas vakarā, sestdien no rīta un vēlā sestdienas pēcpusdienā. Tēvs pēc sinagogas apmeklēšanas svētī savu ģimeni. Tēvs svētī arī Sabata dienas sākumu piektdienas vakarā un dienas beigas sestdienas vakarā. Tādējādi Sabats tiek izcelts uz pārējo darba dienu fona, padarīts par īpašu dienu.

 

 

Reliģiskajos tekstos norādīti vairāki Sabata atzīmēšanas mērķi, piemēram, pieminēt tautas atbrīvošanu no ēģiptiešu verdzības, atgādināt, ka Dievs pabeidza radīšanas darbu un svētīja septīto dienu.

 

Sabata laikā tiek ieturētas trīs maltītes - vakariņas piektdienā, brokastis un vēls launags sestdienā. Sabata sākumu atzīmē ar to, ka piektdienas vakarā tiek aizdedzinātas un svētītas divas sabata sveces. Sveces aizdedzina māte, savukārt tēvs tās svētī. 

 

 

Sabata vakariņas sākas ar košera vīna (košers - pārtikas produkti, kuri atbilst jūdaisma reliģiskajiem likumiem; kašruts - jūdaisma reliģisko likumu kopums, kas attiecas uz atļautajiem un aizliegtajiem ēdieniem, regulē to pareizu pagatavošanu) un maizes svētīšanu. Sabata maize hala ir īpašs, pīts maizes kukulis.

 

 

Katru maizes kukuli pin no 6 mīklas daļām - "pavedieniem". Parasti uz galda novieto divus maizes kukuļus (simbolizē mannas dubultporciju, kas ebreju tautai pēc aiziešanas no Ēgiptes tuksnesī nokrita no debesīm dienu pirms pirmā sabata). Abi maizes kukulīši kopā izgatavoti no 12 daļām, kas simbolizē 12 izraēļu ciltis. Pirms maize tiek svētīta, to pārklāj ar īpašu tekstilmateriāla salveti.

 

 

Hala (angļu valodā)