5. Jūdaisms. Sinagoga

Sinagoga ir jūdaistu dievnams. Šeit notiek lūgšanas, tiek studēta Tora un Talmuds, notiek mācības.  

"Jūdaisti uzskata, ka dievu var lūgt jebkurā vietā. Ja cilvēks to nedara viens, tad kopā jāsanāk vismaz desmit pieaugušajiem."1 Lai sinagogā noturētu lūgšanas, kopā jāsanāk desmit vīriešu kārtas dievlūdzējiem.

 

 

Jūdaisti par vienīgo svēto templi uzskata Jeruzalemes templi, kurš tika sagrauts. Jauns templis netika uzbūvēts. Visas pārējās ēkas, kur notiek lūgšanas, dēvē par sinagogām (tulkojumā no sengrieķu valodas vārda συναγωγή synagogē, kas nozīmē sapulce, sanāksme).

 

Vēsturnieki uzskata, ka sinagogas radās Babilonā pēc Jeruzalemes tempļa sagraušanas. Ebreji, kuri trimdas laikā dzīvoja Babilonā, pulcējās viens pie otra mājās, lai kopā lasītu Toru un lūgtos. Vēlāk šim nolūkam tika būvētas īpašas ēkas - sinagogas. Tika nolemts, ka katra ebreju kopiena būvē savu sinagogu, kur pulcēties kopīgām lūgšanām.

 

 

Nav konkrētu nosacījumu, kādam jābūt sinagogas eksterjeram un interjeram. Parasti tie atbilst tā laika arhitektūras stilam, kad sinagoga tika būvēta.

 

 

 

 

 

Lai gan sinagogas ārēji viena no otras atšķiras, iekštelpu izkārtojuma pamatā ir Jeruzalemes tempļa iekštelpu plānojums, kurš, savukārt, līdzinājās Saiešanas teltij (pagaidu svētnīcai, kas uzbūvēta tuksnesī pēc ebreju iziešanas no Ēģiptes).

 

Saiešanas telts bija izjaucams un saliekams pārvietojamais templis. Teritoriju ierobežoja žogs, izveidots no krāsainiem paklājiem. Ieeja pagalmā atradās austrumu pusē.

 

 

Taisnstūrveida pagalma (15x20 metri) rietumu pusē atradās 5x5 metrus liela svētnīca, pārklāta ar ādām, kuru veidoja divas telpas. Pirmā telpa - iekšējā svētnīca "Svētā vieta", kurā atradās menora (septiņzaru zelta svečturis, kuru izgatavoja Mozus pēc Dieva norādēm; to izmantoja Saiešanas teltī, vēlāk - Jeruzalemes templī. Menora simbolizē Pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabata dienu kā galveno gaismu, kā arī degošo krūmu, no kura Dievs pirmo reizi uzrunāja Mozu) un kvēpināmo upuru altāris. Otro telpu dēvēja par "Svētumu svētumu", kur atradās Derību šķirsts.

 

 

Pagalmā atradās mazgāšanās trauks un dedzināmo upuru altāris. Pagalmā drīkstēja ieiet visi ticīgie, "Svētajā vietā" - priesteri un leviti, "Svētumu svētumā" - tikai Augstākais priesteris vienu reizi gadā.

 

Sinagogas tiek būvētas tā, lai galvenā fasāde vienmēr būtu vērsta Izraēlas vai Jeruzalemes virzienā, kur kādreiz atradās Jeruzalemes templis (Eiropā - austrumu virzienā). Siena, pie kuras atrodas īpašs skapis vai niša (tajā uzglabā Toras tīstokļus), vienmēr vērsta Jeruzalemes (austrumu) virzienā. Būvējot šīs celtnes, centās ievērot nosacījumu, ka sinagoga atrodas pilsētas augstākajā punktā.

 

Sinagogas plānā ir taisnstūris. Galvenā telpa ir lūgšanu istaba. Sievietēm un vīriešiem ir atsevišķas lūgšanu vietas - telpa norobežota ar īpašu sienu, barjeru, aizkaru, vai arī sievietēm lielajā telpā tiek izbūvēts balkons.

 

 

 

Pie ieejas atrodas mazgāšanās trauks, kur, dodoties uz lūgšanām, tiek nomazgātas rokas.

 

Tajā sinagogas pusē, kur Jeruzalemes templī atradās svētnīca, novietots liels skapis vai arī izveidota īpaša niša, kurā šis skapis novietots. Šī vieta atbilst "Svētumu svētumam" Saiešanas teltī. Skapis vai niša ir aizsegta ar aizkaru. Šo skapi vai nišu dēvē par sinagogas Svēto šķirstu, tajā atrodas Toras tīstokļi (šis skapis simbolizē Derību Šķirstu, kas savulaik atradās Jeruzalemes templī).

 

 

 

Virs Svētā šķirsta atrodas gaismeklis, kurš deg vienmēr. Šis gaismeklis simbolizē menoru, kas savulaik dega Jeruzalemes templī. Līdzās gaismeklim atrodas akmens vai bronzas plāksne, kurā iegravēti desmit baušļi.

 

Sinagogas centrā atrodas paaugstinājums bima, uz kura novietots galds. No šī paaugstinājuma tiek lasīta Tora, kas atrodas uz galda.

 

 

 

Dievlūdzēju sēdvietas bieži vien izkārtotas pa perimetru apkārt lūgšanas telpai. Kad cilvēki pieceļas kājās, lai lūgtos, viņu skats tiek vērsts uz Svēto šķirstu.

 

Bez lūgšanu telpas sinagogā atrodas arī citas telpas, kas paredzētas mācībām. Dažkārt sinagogās ir izveidota īpaša telpa Toras studijām.

 

Sinagogās nav pieņemts izvietot skulptūras, jo tas tiktu attiecināts uz elkdievību, par ko runā pirmajā bauslī.