2. Jaunatnes kultūra 20. gadsimta 50. gados. Bītņiki

20. gadsimta 50. gados ASV un nedaudz vēlāk arī Lielbritānijā parādījās jauniešu grupas, kas sevi dēvēja par bītņikiem. Nosaukumu savai grupai jaunieši aizguva no vārdu savienojuma Beat Generation (tulkojumā no angļu valodas - nomocītā paaudze).

 

 

Nomocītā paaudze - šādi sevi dēvēja amerikāņu dzejas un prozas autoru grupa. Šo nosaukumu pirmais ieviesa amerikāņu dzejnieks un rakstnieks Džeks Keruaks (1922-1969), ievērojamākais virziena "Nomocītā paaudze" pārstāvis. Saskaroties ar pārmaiņām savā valstī, Keruaks centās atrast tajā savu vietu, kas vienā brīdī noveda pie sabiedrībā pastāvošo vērtību noliegšanas. Savā daiļradē viņš centās izrauties no sociālo šablonu valga, centās rast dzīves jēgu. Viņš apguva dažādas garīgās mācības, ceļoja pa pasauli. Viņa grāmatas dēvē par 20. gadsimta 60. gadu kontrkultūras katalizatoru. Ar apzīmējumu "nomocītā paaudze" Keruaks raksturoja jauniešu kustību Ņujorkā.

 

Grupa "Nomocītā paaudze" sāka veidoties 20. gadsimta 40. gados Kolumbijas universitātes studentu vidū. Šajā universitātē satikās Džeks Keruaks, Irvins Alens Ginsbergs (1926-1997), amerikāņu dzejnieks, un Viljams Berouzs (1914-1997), amerikāņu dzejnieks un eseju autors, kuri kļuva par galvenajiem "nomocītās paaudzes" pārstāvjiem.

 

Jēdzienam "bītņiks" pastāv vairāki skaidrojumi. Viens no skaidrojumiem - bītņiki ir bārdaini jauni vīrieši, kas valkā sandales; viņi pastāvīgi apmeklē dažādas kafejnīcas, nekur nestrādā, ir džeza mūzikas piekritēji. Cits skaidrojums - bītņiks ir cilvēks, kas saistīts ar Ņujorkas mākslinieku aprindām. Vēl viens skaidrojums - bītņiks ir gados jauns cilvēks, kas ģērbies melnā džemperī ar augstu apkakli, galvā uzvilkta berete, kurš spēlē bongo un ir pastāvīgs kafejnīcu apmeklētājs. Laika gaitā ar šo jēdzienu apzīmēja jaunus cilvēkus, kuri klaji demonstrēja neieinteresētību pret jaunas mājas iegādi, auto un darbu prestižā uzņēmumā (lielākai daļai sabiedrības šīs bija galvenās pilnvērtīgas dzīves vērtības).

 

Bītņiki noliedza pastāvošās sabiedrības vērtības, vispārpieņemtās normas. Viņuprāt pieaugušie uzspiež jauniešiem kultūru, kas nomāc viņu radošo garu, pārvēršot par sātīgi paēdušiem, pašapmierinātiem mietpilsoņiem. Saceļoties pret vispārpieņemtām normām, bītņiki slavināja jaunību un anarhiju. Bītņiki par lielāko vērtību uzskatīja brīvību visās tās izpausmēs - gan mākslinieciskajā jaunradē, gan ģērbšanās stilā, gan dzimumattiecībās. Šie jaunieši dzīvoja kā klaidoņi, ģērbās izaicinoši, nevīžīgi.

 

 

Galvenais bītņiku atribūts bija melns džemperis ar augstu apkakli un berete. Apģērbā dominēja melnā krāsa, taču varēja valkāt arī baltu t-kreklu, bez zīmējuma vai uzrakstiem. Līdzās melnam apģērbam bītņiki valkāja arī melnbalti svītrainas drēbes. Vīriešiem mati netika apgriezti, to garums sniedzās līdz pleciem. Viens no vīriešu atribūtiem - "kazbārdiņa". Vēl viens atribūts, kas raksturīgs gan sievietēm, gan vīriešiem - melnas saulesbrilles. Bieži vien bītņiki nēsāja sev līdzi bongo. Sievietes valkāja melnas krāsas zeķubikses, lietoja melnas acu ēnas. Bītņiku sieviešu apģērbā dominēja augumam pieguloši džemperi, adīti džemperi, gari svārki, kapri bikses. Bītņiku mode ietekmēja gotu kustības apģērba stilu.

 

 

Jaunās kustības pārstāvjiem bija nepieciešama arī sava mūzika, kas arī būtu kā sava veida protests. 20. gadsimta 50. gados jauniešu vidū lielu popularitāti guva rokenrols. Rokenrols izveidojās 20. gadsimta 50. gados, apvienojot dažādus amerikāņu mūzikas stilus - ritmblūzu, bugi-vugi un gospeli. Rokenrolam raksturīgs stingrs ritms. Tradicionāli rokenrola grupās izmantoja šādus mūzikas instrumentus - elektriskā ģitāra, kontrabass, sitaminstrumenti, klavieres un saksofons. Šī mūzikas stila nosaukums rock and roll tulkojumā nozīmē šūpoties un griezties riņķī apkārt. Vecākai paaudzei šī mūzika šķita par skaļu un nepiedienīgu, bet stila nosaukums šķita vulgārs. Par jauniešu elku kļuva rokenrola mūzikas izpildītājs Elviss Preslijs. Mūziķim tad bija tikai 20 gadu, kad viņš kļuva slavens. Viņa neparastā, brīvā dziedāšanas maniere, brīvā izturēšanās publikas priekšā pretnostatīja Presliju pieņemtajām normām. Jauniešu skatījumā viņš bija dumpinieks, kas vēršas pret valdošajiem priekšstatiem.