2. Hiphopa kultūra

 

Hiphops (angļu valodā hip hop) - viena no subkultūrām.

 

Hiphops izveidojies ASV, Ņujorkā, Dienvidu Bronksā (Bronksa ir viena no piecām Ņujorkas administratīvajām teritorijām), 20. gadsimta 70. gados, afroamerikāņu un latīņamerikāņu jauniešu vidū. 20. gadsimta 70. gados šī subkultūra kļuva populāra jauniešu vidū vairākās pasaules valstīs. 20. gadsimta 90. gadu beigās hiphops no ielas kultūras pārvērtās par daļu no mūzikas industrijas, bet 21. gadsimta pirmajā desmitgadē tā kļuva īpaši populāra, to uzskatīja par modernu.

 

Hiphopa pamatnostādnes - protests pret netaisnību un nevienlīdzību, opozīcija attiecībā pret varas turētājiem.

 

Nosaukums cēlies no vārdiem "hip", kas nozīmē "kļūt gudrākam", un "hop" - "kustība". Kopā šis nosaukums nozīmē prāta virzību uz priekšu.

 

 

Hiphopa mūzika ietekmējusies no regeja (modernizētas jamaikiešu tautas mūzikas), diskomūzikas un fankmūzikas (ritmiska deju mūzika, bieži vien veidota uz viena akorda pamata).

 

Reps - dziesmas teksta improvizēta izrunāšana ātrā tempā mūzikas pavadījumā. Dziesmas vārdi ir ar atskaņām, repošana tiek pavadīta ar roku žestiem, deju kustībām. Tiek ievērots princips, ka sacerētais teksts atspoguļo reālo dzīvi mikrorajonos. Lai arī repa mākslinieki izmanto izdomātus saturu savām kompozīcijām, hiphopa kultūra pieprasa, lai šie teksti pilnībā vai daļēji atbilstu patiesībai. Tādējādi repa teksti tiek uzskatīti par sava veida atzīšanos vardarbīgā rīcībā vai noziegumos valstī.

Attēls no Busta Rhymes koncerta.

Bītbokss - mūzikas forma, kur, izmantojot balsi, tiek radīts ritms, dažādas skaņas, imitēti mūzikas instrumenti.

 

 

Breiks ir viens no hiphopa kultūras pamatelementiem. Šai dejai raksturīgas akrobātiskas, lauzītas kustības (tas arī piešķīra šai dejai nosaukumu; tulkojumā no angļu valodas to break - salauzt), griešanās uz galvas.

 

Dejas laikā breika dejotājs mūzikas pavadījumā izpilda improvizētu dejas programmu. Dejas lielākoties notika rajonos, laukuma vidū. Skatītāji un līdzjutēji izveidoja apli, kura vidū dejotāji izpildīja savas programmas un sacentās viens ar otru.

 

Grafiti - teksts vai zīmējums, kas uzrakstīts vai uzkrāsots uz sienas publiskā vietā, bieži vien bez ēkas īpašnieka atļaujas, tādēļ tas tiek uzskatīts par vandālismu un sodāmu noziegumu. Grafiti zīmēšanai izmanto krāsu aerosolus vai marķierus. Ar grafiti palīdzību var sniegt gan sociālus, gan arī politiskus vēstījumus. Bieži vien bandas izmantoja grafiti, lai iezīmētu savu teritoriju.

 

 

Pastāv uzskats, ka hiphopa mākslinieku pārstāv savu mikrorajonu vai pilsētu. Tas nozīmē, ka mākslinieks lepojas ar savu dzimto pusi, slavinot to mūzikā vai grafiti. Šis fakts norāda uz to, ka hiphops vairāk ir reģionāla rakstura māksla, tās paustās idejas aktuālas konkrētajam rajonam.

 

Hiphops pauž mūsdienu afroamerikāņu ideoloģiju. Laika gaitā ir izveidojies savs, no pārējās sabiedrības daļas atšķirīgs, ģērbšanās stils, žargons, izruna, dejas stils, grafiti māksla, kino.

 

Ģērbšanās stils ir brīvs, sportisks:

Frizūra var būt gan īsi apgriezti mati, gan arī īsi dredi.

 

Kā aksesuāri tiek izmantotas masīvas rotaslietas (ķēdītes, piekariņi, kuloni, rokassprādzes, gredzeni).

 

"Hiphopa tradīcijām ir būtiska nozīme trūcīgo rajonu dzīvē, jo tā novērsa ielas bandu sadursmes. Vardarbīgas cīņas nomainīja sacensības repošanā, breika dejās, kas notika uz ielu stūriem. Par sacensību kļuva arī grafiti zīmēšana. Sākotnēji bandas ar tiem iezīmēja savas teritorijas. Par lielu panākumu katra banda uzskatīja slepenu grafiti iezīmēšanu pretinieka teritorijā. Līdz ar to radās tradīcija, ka grafiti autori strādā slepeni un cenšas zīmēt vienu grafiti virs otra."1