1. E.Veidenbaums - biogrāfija

Eduards Veidenbaums ir dzimis 1867.gada 3.oktobrī Priekuļu pagasta Glāzniekos saimnieka ģimenē. No 1872.gada dzīvoja Mūrmuižas Kalāčos.

E. Veidenbaums vispirms mācījies pie tēva – liela grāmatnieka. Viņš sagatavojies tiktāl, ka varējis iestāties un pabeigt Cēsu draudzes skolas pēdējo klasi (1878 – 1880). Pēc gada beidzis Cēsu apriņķa skolas pēdējās divas klases. To pabeidzis, E.Veidenbaums četrus gadus patstāvīgi apguva ģimnāzijas mācības. 1886.gada janvārī iestājās Rīgas guberņas ģimnāzijas pēdējā klasē un gada beigās to pabeidza.

1887.gadā E.Veidenbaums iestājās Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju laikā E. Veidenbaums ir darbojies latviešu progresīvo studentu zinātniski literārajā biedrībā „Pīpkalonija”. E. Veidenbauma interešu loks bija ļoti plašs. Viņš zināja ap 10 valodu, tulkoja latviešu valodā prozas un dzejas darbus no franču, vācu, krievu u.c. valodām.

Studiju laikā E. Veidenbaumu materiāli atbalstīja vecākais brālis Kārlis, kas saimniekoja tēva mājās Kalāčos. Tomēr E. Veidenbaumam nācās saskarties ar finansiālām grūtībām un 1889.gadā uz laiku studijas pārtraukt. Īsu laiku viņš strādāja par mājskolotāju Rūjienā.

Laika posmā no 1891.gada līdz 1892.gada E.Veidenbaums intensīvi gatavojās studijas beigt. 1891.gada decembrī braucot uz Kalāčiem, viņš saaukstējās un saslima.
E. Veidenbaums nomira 1892.gada 24.maijā, strauji progresējot tuberkulozei.
Pirmā E.Veidenbauma publikācija bija A. Kruglova stāsta „Izstumtais tulkojums”(„Atpūta”, 1887).

Nozīmīgs ir E. Veidenbauma nelielais oriģināldzejas devums (ap 80 dzejoļu), kas viņa dzīves laikā izplatījās tikai rokrakstos, bet kļuva ļoti populārs patiesā, asā, revolucionārā, kā arī filozofiskā un dziļi pārdomātā satura dēļ (dzejoļi „Virs zemes nav taisnības...”,„Mosties, mosties reiz...”,„Kā gulbji balti padebeši...”). E. Veidenbaums prata lakoniski un iedarbīgi izteikt tautā briestošā nemiera domas, radušās divkāršu – krievu carisma un vācu muižniecības – spaidu apstākļos. Šī dzeja ir daudzšķautnaina – tajā skan spēcīgs cīņas patoss, smeldzīgs pesimisms, dzēlīgs izsmiekls, dziļa sāpe, šaubas, gaiša cerība.

Pirmā dzejas publikācija – dzejoļi „Pavasarī” un „Ikkatris tev godu dod, centīgais vīrs...” laikraksta „Dienas Lapa” literārajā pielikumā 1893.gada 22.maijā.

E.Veidenbauma dzejoļi dažādos pārrakstījumos ieguva atšķirīgu tekstu. Pirmais – E. Treimaņa sastādītais krājums „Dzejas” (1896) bija nepilnīgs un cenzūras izkropļots. Plašāks bija F. Roziņa sakārtotais krājums „Dzejas” (Londonā 1900).