Latviešu valodā ir vārdi, kurus raksta ar diviem līdzskaņiem blakus, to sauc par līdzskaņu dubultojumu.
Visbiežāk blakus raksta līdzskaņus:
l, ļ, m, n, ņ, r
Piemērs:
 balle, elle, eļļa, mamma, tonna, ķerra, manna, kanna, vanna
Līdzskaņu dubultojums īpašvārdos:
  • cilvēku vārdos — Anna, Emma, Marianna;
  • uzvārdos — rakstnieku uzvārdos, Fridrihs Šillers, Tomass Manns;
  • apdzīvotu vietu nosaukumos — Annenieki, Tallina.
 
Visbiežāk divi līdzskaņi atrodas blakus, ja vārda priedēklis beidzas ar to pašu burtu, ar kuru sākas vārda sakne.
Atceries, ka sakne ir vārda daļa, kas nemainās lokot un ir kopīga radniecīgu vārdu saimei. Savukārt priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas saknes priekšā.
Piedēklis ir vārda daļa, kas atrodas starp sakni un galotni.
Galotne ir vārda beigu daļa, kas mainās lokot.
Par vārdu sastāvu vairāk mācīsies nākamajā tēmā.
Piemērs:
r-runāt, pār-rakstīt, ap-pūst, ap-precēties, at-taisīt.
Šajos gadījumos vārda pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība, jo nereti runājot līdzskaņi saplūst kopā un ir jāatceras, ka vārds rakstāms ar diviem, nevis vienu līdzskani.
Svarīgi!
Īpaša uzmanība jāpievērš darbības vārdam aplaudēt, un no tā darinātajam lietvārdam aplausi, kas rakstāmi ar vienu p, bez līdzskaņa dubultojuma, jo aplaudēt ir svešvārds, kurā ap nav priedēklis.
Līdzskaņu dubultošanās ļoti bieži notiek salikteņos (vārdos, kas salikti no diviem un vairāk vārdiem un kam ir divas vai vairāk saknes):
  • lietvārdos — saulessargs, lietussargs, lappuse, tīrradnis, pussala;
  • īpašības vārdos, kas veidoti no vietniekvārda viss un īpašības vārda, kas sākas ar līdzskani S — visskaistākais, visskopākais, vissaldākais, visskumjākā, vissāļākie;
  • apstākļa vārdos — otrreiz;
Svarīgi!
Līdzskaņus K, T nedubulto vienzilbīgos vārdos, piemēram, aka, Oto, atā!, Atis
Līdzskaņu dubultojums vai pat tikai līdzskaņu sakopojums daiļliteratūrā, īpaši dzejā, var tikt izmantots arī kā līdzeklis dažādu dabas vai citu skaņu atveidei.
Piemērs:
Zzzzzz sīc ods. Brr, cik auksti! Hmm, ko lai daru!