Lietvārdi var būt gan lokāmi, gan nelokāmi vārdi.
Lietvārdu locīšana ir vārda formu mainīšana skaitlī un locījumā. Lokot lietvārdu, mainās tā galotne.
Latviešu valodā ir septiņi locījumi. Tie ir sakārtoti noteiktā secībā un atbild uz noteiktiem jautājumiem.
Nominatīvs – kas?
Ģenitīvs – kā?
Datīvs – kam?
Akuzatīvs – ko?
Instrumentālis – ar ko?
Lokatīvs – kur?
Vokatīvs – bez jautājuma.
Lietvārdiem vīriešu dzimtē pamatformā ir galotnes s, š, is, us (prieks, vējš, kaķis, medus).
Lietvārdiem sieviešu dzimtē pamatformā ir galotnes a, e, s (kleita, egle, pils).
Nominatīvs jeb pamatforma, kas nosauc lietvārdu (kas? māsa).
Ģenitīvs izsaka piederību (kā soma? māsas).
Datīvs norāda uz darbības adresātu (kam stāstīt? māsai).
Akuzatīvs nosauc darbības objektu (ko gaidīt? māsu).
Instrumentālis apzīmē dzīvu būtni vai priekšmetu, ar kuru kopā norisinās darbība (ar ko spēlēties? ar māsu) vai līdzekli, ar kuru veic darbību (pasmelt ar krūzi).
Lokatīvs apzīmē darbība vietu (kur peldēties? ezerā).
Vokatīvu izmanto, uzrunājot dzīvas būtnes vai priekšmetus (Zēni, skrieniet ātrāk!).
Nelokāmi lietvārdi latviešu valodā ir svešvārdi, kas beidzas ar patskaņiem o, a, ā, e, ē, i, ī, u, ū .
Piemērs:
Loto, avokado, eiro, kanoe, frotē, cunami, suši, tabu, ragū.
Nelokāmi ir daudzi īpašvārdi:
- cilvēku vārdi un uzvārdi;
Piemērs:
Raivo, Ivo, Bruno, Aino, Roberto Meloni, [Jānis] Paukštello.
- mājdzīvnieku vārdi;
Piemērs:
Bazilio, Argo, Reno, Lulū, Darko, Ozo.
- vietu nosaukumi: valstu, pilsētu, kalnu, upju, ezeru, salu u. tml. nosaukumi.
Piemērs:
Peru, Oslo, Tartu, Tobago, Misisipi, Kongo, Kilimandžāro.
Nelokāmajiem lietvārdiem ir vīriešu vai sieviešu dzimtes nozīme.
Piemērs:
Sulīgs avokado, plašs foajē, garšīgs suši, postošs cunami, kanapē maizīte, kanoe laiva.
Nelokāmajiem īpašvārdiem ir tās dzimtes nozīme, kāda ir atbilstošajiem sugas vārdiem.
Piemērs:
Tālā Peru (valsts), senā Tartu (pilsēta), talantīgais Roberto (zēns), gleznainais Lugano (ezers).
Nelokāmie lietvārdi locījumos nemainās, tie neiekļaujas nevienā no deklinācijām.
