Antonīmi ir vienas vārdšķiras vārdi ar pretēju nozīmi. Antonīmi parasti izsaka loģiskus pretstatus.
Piemērs:
Diena – nakts, auksts – karsts, liels – mazs, balts – melns, ciets – mīksts, lēns – ātrs, tālu – tuvu, runāt – klusēt, ienākt – iziet.
Piemērs:
Es mīlējis karstāk,
Kaut karsti ar nīdis,
Aizvien mani aizrāvis
Lieluma brīdis.
(Rainis)
Piemērs:
Mazs cinītis gāž lielu vezumu. (Sakāmvārds)
Antonīmi parasti ir dažādu sakņu vārdi, bet tie var būt arī vienas saknes vārdi, kas atšķiras ar priedēkļiem.
Piemērs:
Laimīgs - nelaimīgs, darbi - nedarbi
