Vēstījuma temats ir vienā vai vairākos vārdos izteikts norādījums, par ko jāraksta domraksts.
Piemērs:
Ziemassvētki manā ģimenē.
Ekskursija uz Tērvetes Dabas parku.
Ekskursija uz Tērvetes Dabas parku.
Vēstījuma virsraksts ir vienā vai vairākos vārdos izteikts domraksta nosaukums.
Piemērs:
Ziemassvētki – mīļākie svētki ģimenē.
Pārsteigumi Pasaku takā.
Pārsteigumi Pasaku takā.
Rakstot vēstījumu, jāņem vērā vairāki nosacījumi.
Lai uzrakstītu vēstījumu, nepieciešami:
1) tēli, kas piedalīsies šajos notikumos;
2) notikumi, kurus šie tēli piedzīvos.
Tēli
Notikumos, par kuriem stāstīsi, pirmkārt, jau vari būt pats iesaistīts. Tad tu izmantosi personu vietniekvārdu "es".
Piemērs:
Vasaras brīvlaikā es devos pie vecmāmiņas uz laukiem Latgalē.
Ja stāstīsi par notikumiem, kuros darbojas citi, tad noteikti izmanto sinonīmus, mēģinot viena teikuma robežās vai blakus teikumos varoņus nosaukt dažādos vārdos.
Piemērs:
Vecmāmiņa dzīvo mājā pie ezera. Ar viņu kopā dzīvo mans tēvocis, kurš vada visu saimniecību.
Omītei viņš ir vecākais dēls.
Notikumi
Vēstījumā notikums ir vissvarīgākais. Būtiski, ka stāstījums tiek veikts, ievērojot to norises secību.
Ievadā noteikti jāmin, kur un kad šie notikumi atgadījušies.
Iztirzājumā jeb galvenajā daļā vēstījums par notikumiem var būt divējāds:
1) ir viens galvenais notikums, par kuru tiek pastāstīts tā rašanās iemesls, pati norise un noslēgums;
2) ir vairāki (parasti trīs) notikumi, kas tiek aprakstīti katrs savā rindkopā.
Lai šos notikumus attēlotu, daudz jāizmanto darbības vārdi.
Ar tiem var pateikt, ko notikuma dalībnieki redzēja, dzirdēja, saoda, sagaršoja, sataustīja, tātad visu, ko mēs spējam sajust. Ar darbības vārdiem izsaka arī izjūtas, kas ļauj mums iedomāties un varbūt pat just līdzi notikuma dalībniekiem viņu sāpēs, skumjās, pārsteigumā vai priekā.
Piemērs:
Kādā svētdienas rītā ar tēvoci Arvīdu devāmies uz ezeru. Viņam līdzi bija laivas airi un makšķeres, bet es nesu mugursomu ar mūsu pusdienām un ūdens pudelēm. Tēvocis apsolīja man iemācīt gan airēt, gan ķert zivis. Es mazliet uztraucos. Īpaši par to zivju ķeršanu.
Lasot fragmentu no vēstījuma, tu noteikti pievērsi uzmanību izceltajiem darbības vārdiem. Šajā darbā lietotas divas darbības vārda formas: personu formas pagātnē un nenoteiksme jeb pamatforma.
Visas darbības vārda personu formas lietotas vienā laikā, proti, pagātnē.
Nobeigumā jāizsaka savi secinājumi par iztirzājuma daļā minēto notikumu. Pēdējais teikums ir vissvarīgākais – tā ir galvenā atziņa, kas gūta notikuma laikā.
Svarīgi!
Šis ir ļoti būtisks nosacījums, kas jāievēro, vēstot par notikumiem, - darbības vārdi visa darbā lietojami vienā laikā.
