Uzmanīgi aplūko abus attēlus!
Attēls Nr. 1
Attēls Nr. 2
Vai vari par katru no tiem kaut ko pastāstīt?
Noteikti teiksi, ka vari, tikai nepieciešams mazliet padomāt.
Un, pirms sāksi stāstīt, tu apsvērsi:
1) kas ir šo notikumi varoņi un kas par viņiem būtu jāzina klausītājiem;
2) kur notiek šīs notikums;
3) kad notiek šis notikums;
4) kā viss sākās;
5) kāpēc šī situācija varēja notikt.
Kā redzi, lai arī attēli ir dažādi, tu domāji par vieniem un tiem pašiem jautājumiem, jo mērķis bija viens: izstāstīt šo notikumu, kas ir viens mazs fragments no attēlā redzamo varoņu dzīves.
Ja tu šo savu stāstu pierakstīsi, tu būsi uzrakstījis vēstījumu.
Vēstījums — domraksta veids, kurā tiek vēstīts par kādu notikumu.
Pilnīgi iespējams, ka tu jau esi rakstījis vēstījumu, pats to neapjaušot.
Ja tu raksti dienasgrāmatu, kurā pieraksti dienā piedzīvoto, tad zini — arī dienasgrāmata ir vēstījums.
Svarīgi!
Rakstot vēstījumu, svarīgi ievērot notikumu hronoloģiju, proti, secību, kādā tie risinājušies.
Vēstījumam, tāpat kā jebkuram citam domraksta veidam, nepieciešams temats un virsraksts, jāizdomā plāns, jāveido tam atbilstošas rindkopas un noteikti jāievēro pareizrakstības likumi.
Uzmanīgi izlasi Baņutas vēstījumu, kas rakstīts, iedvesmojoties no attēla Nr.1!
Mazais brālis viens pats mājās
Kad manam brālim bija 8 gadi, kādā sestdienā viņš palika mājās viens pats. Mamma toreiz veda mani uz sacensībām vingrošanā, bet tētim aizkavējās lidmašīna, un viņš vēl nebija atbraucis no komandējuma.
Mamma ar brāli pārrunāja, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Īpaši viņa pieteica nevērt vaļā durvis svešiniekiem un nespēlēties ar sērkociņiem. Artūrs visu uzmanīgi uzklausīja un piekrita ikvienam noteikumam. Ikdienā viņš nav nemaz tik paklausīgs, tāpēc mamma tomēr uztraucās.
Kad bijām aizvērušas durvis, brālis atkal devās pagulēt, jo viņš ir arī diezgan liela miegamice. Pamodās viņš tikai ap pusdienlaiku un tad gan cēlās augšā, jo sagribējās ēst. Mamma viņam bija atstājusi biešu zupu un saldējumu desertā. Artūram ēdiens bija tikai jāuzsilda. Viņš tā arī izdarīja, jo ar gāzes plīti prata apieties jau sen.
Pēc zupas uzsildīšanas brālis noņēma no uguns katliņu, bet aizmirsa izslēgt gāzi. Par laimi, viņš ēda turpat virtuvē, tiesa gan, skatoties savas iemīļotās multfilmas, tāpēc tikai laimīgas nejaušības pēc viņš beidzot ievēroja, ka uguns liesma brīvi deg. Artūrs apjuka tikai uz mirkli, tad attapās izslēgt gāzi. Viņš arī uzreiz atvēra logu, lai izvēdinātu virtuvi. Brālis bija diezgan uztraucies un pārmeta sev, ka bijis tik neuzmanīgs.
Par šo notikumu mēs uzzinājām vien šogad, kad Artūrs to izstāstīja savā dzimšanas dienas ballītē. Viņam bija paticis palikt mājās vienam pašam, tāpēc viņš neko nestāstīja vecākiem, jo baidījās, ka nekad vairs netiks atstāts mājās.
