Kura ir pasaules vecākā valoda?
Kā valodas veidojušās un attīstījušās?
Vai visas valodas cēlušās no viena pirmavota?
Tie ir jautājumi, kas nāk prātā, domājot par cilvēku runātās valodas rašanos. Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki centušies rast atbildes jau vairāk nekā 3000 gadu.
Cilvēks un viņa runātā valoda ir radušies jau ļoti sen - pirms vairākiem miljoniem gadu. Cilvēka valoda attīstījusies pamazām. Par to, kā radusies valoda, nav īstas skaidrības. Pastāv dažādi viedokļi: daži domā, ka cilvēki mācījušies valodu, mēģinot atdarināt dabā dzirdamās skaņas.
Citi domā, ka valoda veidojusies no dažādiem izsaucieniem.
Skaidrs ir tas, ka valoda veidojusies sabiedrībā - cilvēkiem citam ar citu sazinoties, kopīgi strādājot, medījot, svinot svētkus un darot citas lietas.
Droši var teikt, ka valoda nevar pastāvēt bez cilvēku sabiedrības, kas to runā.
Ir daudz teoriju par to, kā tad īsti ļaudis sākuši runāt un kāpēc valodas ir tik dažādas.
Svarīgi!
Lielākā daļa Eiropas valodu ir radniecīgas.
Latviešu valodai tuva ir lietuviešu valoda.
Valodu radniecību var pazīt, piemēram, pēc kopīgiem vai līdzīgiem vārdiem.
Piemērs:
tēvs – tevas
saule – saule
Kāds ir tavs vārds? – Kaip tavo vardas?
Valodu, ko vairs nelieto ikdienā, kurā nerunā neviena tauta, sauc par mirušu valodu.
Apskati valodu koku ar dzīvajām un mirušajām valodām. Mirušās valodas ir parādītas ar oranžajām lapiņām.
Tev noteikti rodas jautājums: "Kāpēc gan vajag izskaidrot valodas izcelšanos?"
- Pirmkārt, tas nozīmē parādīt tos faktorus, kas deva cilvēkiem iespēju sākt runāt.
- Otrkārt, noskaidrot tos sabiedriskos apstākļus (dzīve sabiedrībā un darbs), kāpēc bija nepieciešama valoda.
- Treškārt, noteikt, no kādām skaņām valoda veidota.
