Dialogs ir divu vai vairāku cilvēku saruna.
Atkārtot par dialogu vari arī šeit.
 
Visbiežāk dialogs ir netīšs, taču ir reizes, kad tam ir īpaši jāgatavojas. Tādā gadījumā jāievēro šādi nosacījumi:
1. Dialogam jābūt mērķtiecīgam( sarunā jautājumam jābūt tādam, lai būtu vajadzība uz to atbildēt, un atbildei jābūt tādai, lai rastos sarunas turpinājums ).
2. Dialogā jābūt ievadam ( jānoformulē sarunas jautājums ).
3. Dialogā jābūt galvenajai daļai ( jāizvirza risinājums uzdotajam jautājumam ).
4. Dialogā jābūt nobeigumam ( jāizsaka secinājumi ).
  
Saziņas situācijas komponenti:
1. Saziņas partneri:
adresants — persona, kura runā;
adresāts — persona, kura klausās. 
2. Saziņas temats — tas, par ko tiek runāts.
3. Saziņas laiks — laiks, kad notiek saruna.
4. Saziņas vieta — kādā situācijā notiek saruna.
5. Saziņas mērķis — sniegt un iegūt informāciju.
Piemērs:
Muša, bēgdama no aukstuma, ierauga cimdiņu, ieskrien iekšā un sāk no prieka dancot. Pelīte, bēgdama no aukstuma, pieskrien pie cimdiņa un jautā: «Kas te cimdiņā danco?» «Es, pati muša ķēniņiene. Bet kas tu esi?» «Es esmu pelīte Pīkstīte. Laid mani pasildīties!»
(latviešu tautas pasakas «Vecīša cimdiņš» fragments)
 
Saziņas partneri — muša un pelīte.
Saziņas laiks — ziema.
Saziņas vieta — mežs.
Saziņas mērķis — noskaidrot par iespējamu palīdzību.
Saziņas temats — ārā ir auksts, ir vajadzīga palīdzība.
Lai sasniegtu savu mērķi, sarunas partneri izmanto:
  • dažādus verbālos līdzekļusvārdus, teikumus;
  • dažādus neverbālos līdzekļuspozu, mīmiku, acu kontaktu, žestus.
Diskusija — strīdīga, neskaidra jautājuma apspriešana.
Lai piedalītos diskusijā, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi zināt diskusijas tematu, jāprot formulēt savu viedokli, kā arī jāuztver citu sarunas dalībnieku domas, jāanalizē diskusijā izteiktie argumenti.