Slengs ( arī žargons ) — īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kāds sociālas grupas pārstāvji.
Piemērs:
džuze — meitene
- Slengs pieder pie neliterārās leksikas, ko galvenokārt izmanto mutvārdu saziņā.
- Slengs ir sastopams visās valodās, un to vērts zināt, lai nesanāktu kādas neveiklas situācijas.
- Slengu lieto visas cilvēku grupas, bet visvairāk jaunieši. Slengismus ( slenga vārdus ) lieto, lai lingvistiski pielāgotos saziņas situācijai vai videi.
- Bieži slengismi tiek lietoti tīši, lai izvairītos no vārdu atkārtošanās.
Piemērs:
Atis bija pie friziera, nogrieza jaunu fričeni, bet jaunā frizūra viņam nepiestāvēja.
Slengismi mutvārdu runā tiek izmantoti, lai maksimāli precīzi izsacītu domu.
Piemērs:
Konrād, tur nedrīkst braukt, tur ir ķieģelis!
Neformālās situācijās cilvēki diezgan regulāri lieto arī aizgūtos slengismus.
Piemērs:
bišķi ( no vācu bischen ) — mazliet
Lai saprastu, no kuriem vārdiem labāk savā leksikā izvairīties, ieteicams izmantot O.Buša, V.Ernstones "Latviešu valodas slenga vārdnīcu".
Pie slenga tiek pieskaitīti arī vulgārismi ( rupju vārdi ).
Piemērs:
snuķis — deguns