Divdabja teiciens ir īpaša vārdu grupa, kuras centrā ir divdabis, kuru paskaidro vismaz viens patstāvīgs vārds.
Piemērs:
Iegājis savā istabelē, princis jau grasījās pašļūkt zem segas, kad viņu kaut kas atturēja.
iegājis savā istabelē – divdabja teiciens
iegājis – divdabis, kas veido divdabja teicienu.
iegājis savā istabelē – divdabja teiciens
iegājis – divdabis, kas veido divdabja teicienu.
Divdabja teicienu no pārējās teikuma daļas atdala ar komatiem. Shematiski to teikumā apzīmē ar trijstūri.
Ja tas atrodas teikuma sākumā, aiz tā liekams komats.
Piemērs:
Dodoties mājup, makšķernieki pie ezera pamanījuši savādu gaismu.
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma beigās, pirms tā liekams komats.
Piemērs:
Pēc pusstundu ilgas sarunas policists devās projām, tā arī neko neuzzinājis.
Ja tas atrodas starp teikuma vārdiem, tas atdalāms ar komatiem no abām pusēm.
Piemērs:
Meitene vīrieti izsekoja, viņš, apmetis nelielu līkumu ap zālēs ieaugušu jaunceltni, devās uz tirgus pusi.
Svarīgi!
Divdabja teicienu neveido visi divdabji. Divdabja teicienu veido:
- lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar izskaņu: -is, ies, -usi, -usies
- lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar izskaņu: -ts, -ta
- daļēji lokāmais divdabis ar izskaņu: -dams, -dama, -damies, -damās
- nelokāmais divdabis ar izskaņu: -ot, -oties.
Divdabja teicienu veido kāds no šiem divdabjiem + vismaz viens patstāvīgo vārdšķiru vārds vai vairāki.
Vārdšķiru iedalījums:
Svarīgi!
Divdabja teicienā neietilpst teikuma gramatiskais centrs (teikuma priekšmets un izteicējs), sakārtojuma un pakārtojuma vārdi.
Divdabja teicienu neveido:
1. divdabis viens pats:
Zane ar Jāni saķērušies dejo un dzied.
Zane ar Jāni saķērušies dejo un dzied.
2. divdabis kopā ar salīdzinātājvārdu kā:
Zane kā sastingusi skatījās uz vilku.
Zane kā sastingusi skatījās uz vilku.
3. divdabis kopā ar palīgvārdu vai apstākļa vārdiem cik, gluži, pavisam, pilnīgi:
Zane no sāpēm kliedza cik spēdama.
Zane no sāpēm kliedza cik spēdama.
Divdabja teicieni teikumā var būt vienlīdzīgi.
Divdabja teicienus vienu no otra neatdala, ja tos saista sakārtojuma saikļi un, vai.
Lidojot gaisa balonā un braucot ar kuģi, var izjust plašumu un apskatīt dzimto zemi.
Svarīgi!
Lai noteiktu divdabja teicienu,
1. jāpārliecinās, vai teikumā ir divdabis;
2. jānoskaidro, vai divdabis spēj veidot divdabja teicienu;
3. jānoskaidro, vai divdabi paskaidro citi teikuma palīglocekļi;
4. jāpārliecinās, ka divdabis nav izteicēja daļa.
Piemērs:
Aizvēris ārdurvis Toms devās uz savu istabu.
1. Teikumā ir divdabis aizvēris.
2. aizvēris ir lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, proti, divdabis, kurš veido divdabja teicienu.
3. Divdabi paskaidro papildinātājs: ko aizvēris? – ārdurvis.
4. Teikuma gramatiskais centrs: Toms devās.
5. Divdabja teiciens atrodas teikuma sākumā, tāpēc komats liekams aiz tā:
2. aizvēris ir lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, proti, divdabis, kurš veido divdabja teicienu.
3. Divdabi paskaidro papildinātājs: ko aizvēris? – ārdurvis.
4. Teikuma gramatiskais centrs: Toms devās.
5. Divdabja teiciens atrodas teikuma sākumā, tāpēc komats liekams aiz tā:
Aizvēris ārdurvis, Toms devās uz savu istabu.
aizvēris ārdurvis – divdabja teiciens.
aizvēris ārdurvis – divdabja teiciens.
Lai labāk apgūtu divdabja teiciena veidošanu un pieturzīmju lietojumu, noskaties šo video!
