Reizēm divdabi var paskaidrot palīgteikums vai tiešā runa, tad veidojas plašāka savrupināma grupa, kuras pamatā ir divdabis.
Pieturzīmju lietojums:
1. pirms divdabja, ja tas nav teikuma sākumā, liekams komats;
2. aiz divdabja liekams komats, ja seko palīgteikums;
3. aiz divdabja liekams kols un pēdiņas, ja seko tiešā runa;
4. pārējās pieturzīmes lietojamas, ievērojot teikuma uzbūves īpatnības.
Piemērs:
Manīdama, ka tuvojas liels un stiprs negaiss, Zane uzreiz devās uz mājām.
Manīdama – divdabis;
ka tuvojas liels un stiprs negaiss – palīgteikums, kas piesaista sev divdabi;
Manīdama, ka tuvojas liels un stiprs negaiss – plašāka savrupināma grupa.
Manīdama – divdabis;
ka tuvojas liels un stiprs negaiss – palīgteikums, kas piesaista sev divdabi;
Manīdama, ka tuvojas liels un stiprs negaiss – plašāka savrupināma grupa.
Ja teikumu ilustrē shēmā, tas izskatās šādi:
Piemērs:
Māte piegāja pie ciemiņiem, teikdama: “Vakariņas gatavas, nāciet ēst!”
teikdama – divdabis;
“Vakariņas gatavas, nāciet ēst!” – tiešā runa, kas piesaista sev divdabi;
teikdama: “Vakariņas gatavas, nāciet ēst!” – plašāka savrupināma grupa.
“Vakariņas gatavas, nāciet ēst!” – tiešā runa, kas piesaista sev divdabi;
teikdama: “Vakariņas gatavas, nāciet ēst!” – plašāka savrupināma grupa.
Vairāk par divdabja teiciena un plašākas savrupināmas grupas, kuras pamatā ir divdabis, veidošanu un pazīmēm vari uzzināt, noskatoties video.
