Citāti ir tiešās runas paveids, tos skolēni bieži izmanto savos domrakstos vai citos rakstu darbos.
Vairāk par to, kas ir tiešā runa, kāds ir pieturzīmju lietojums, vari atkārtot 5. klases tematā.
Rakstos citātus, tāpat kā tiešo runu, vienmēr liek pēdiņās.
Izšķir divus citātu iesaistīšanas gadījumus.
Par citātu sauc izvilkumu no kādas personas runas vai kāda autora rakstīta teksta.
Izšķir divus citātu iesaistīšanas gadījumus.
1. Izmanto tiešo runu un atbilstošas pieturzīmes — citāts ir pilns teikums vai teikuma grupa.
Svarīgi!
Rakstos tiešo runu un citātus liek pēdiņās. Piebilde var atrasties gan citāta priekšā, gan aiz tā, gan citāta vidū.
Piemērs:
Rūdolfs Blaumanis atgādina: "Kā es varu mīlēt cilvēci, ko neesmu redzējis, ja es nemīlu cilvēku, kurš varbūt cieš tepat blakus."
"Kā es varu mīlēt cilvēci, ko neesmu redzējis, ja es nemīlu cilvēku, kurš varbūt cieš tepat blakus," Rūdolfs Blaumanis atgādina.
"Kā es varu mīlēt cilvēci, ko neesmu redzējis," Rūdolfs Blaumanis atgādina, "ja es nemīlu cilvēku, kurš varbūt cieš tepat blakus."
- Rakstos tiešās runas sākumā pēdiņas — apakšā, bet beigās — augšā. To vari atkārtot no 4. klasē mācītā.
- Datorrakstā tiek izmantotas pēdiņas augšā gan tiešās runas sākumā, gan beigās.
- Beigu pieturzīme liekama pirms pēdiņām.
- Tiešā runa var būt izteikta vienā vai vairākos teikumos.
- Tie var būt dažādi novietoti.
- Tajos lieto tādas beigu pieturzīmes, kāds ir izteikuma mērķis.
Piemērs:
Kate stāstīja māsiņai: "Es šodien iešu uz parku pastaigāties. Vai tu nāksi man līdzi?"
"Es šodien iešu uz parku pastaigāties." Kate stāstīja māsiņai. "Vai tu nāksi man līdzi?"
Liene iesaucās: "Cik skaista grāmata!"
"Es šodien iešu uz parku pastaigāties." Kate stāstīja māsiņai. "Vai tu nāksi man līdzi?"
Liene iesaucās: "Cik skaista grāmata!"
Piemērs:
Ziemas rītā dzejniece S. Kaldupe apgalvo, ka "vējš šorīt staigā uz pirkstgaliem".
Dzejnieks Imants Ziedonis dialogu iedala stāvos, un tāpēc cilvēki nespējot saprasties, jo "katrs runā savā stāvā".
Dzejnieks Imants Ziedonis dialogu iedala stāvos, un tāpēc cilvēki nespējot saprasties, jo "katrs runā savā stāvā".
Svarīgi!
Teikuma beigu pieturzīmi šādā gadījumā liek aiz pēdiņām. Ja citē no teikuma vidus, tad citāts sākas ar divpunkti.
Ja citātā izlaista frāze, tad tā jānorāda ar šādām iekavām (..), ja lielāks teksta fragments, tad šādi – [..]. Teksta izlaidumi nedrīkst izkropļot autora domu.
Ja tiek pārstāstīts kāda atzinums vai viedoklis (necitējot precīzi), tad tādā gadījumā rakstos mēdz lietot dažādas ievadfrāzes, piemēram, "pēc A uzskatiem"; "A atzīst, ka"; "no A pētījumiem izriet".
Gan citātiem, gan domu pārstāstiem jānorāda avots (grāmata, lpp., raksts vai cits materiāls, kurā izmantotā atziņa izlasīta).
Pakārtojuma vārdu ka un kad atbilstošs lietojums
Citātu lietojums teikumā saistīts ar pakārtojuma saikļa ka lietojumu. Daudzi latviešu valodas lietotāji neatšķir vārdus ka un kad. Varbūt nav pat pamanījuši, ka tie ir divi dažādi vārdi ar atšķirīgu nozīmi.
Svarīgi!
Vārds ka ir saiklis, kas saista salikta pakārtota teikuma daļas.
Piemērs:
Pienāca vēsts, ka tēvs saslimis.
Izlasi teikumu! Tajā dota informācija par tēva slimību. Teikumā ka vietā ievieto kad! Vai jūti, kā mainās teikuma jēga?
Piemērs:
Pienāca vēsts, kad tēvs saslimis.
Šajā teikumā līdzās ziņai par tēva slimību — arī precizējums par laiku, kad tēvs saslimis, piemēram, trešdien, pirms nedēļas utt.
Svarīgi!
Vārds kad ir apstākļa vārds, kuru var lietot arī saikļa nozīmē.
Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām.
Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām.
Piemērs:
Viņš gribēja uzzināt, kad vectēvs brauks ciemos.
Viņa nezina, kad māte nopirks jaunus zābakus.
Viņa nezina, kad māte nopirks jaunus zābakus.
