Valodas funkcionālais stils — valodas paveids, kura lietošanas izvēle atkarīga no komunikācijas satura un situācijas.
daiļliteratūras, zinātniskais, publicistikas, sarunvalodas un lietišķo rakstu stils.
Šajā tēmā aplūkosim zinātnisko stilu. Šo stilu lieto gan rakstu valodā — mācību literatūrā, zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, enciklopēdijās, monogrāfijās, gan arī runā — mācību stundās, zinātniskajos referātos un diskusijās.
Zinātniskā stila pazīmes
1. Precīzi, loģiski, ar faktiem vai piemēriem pamatoti apgalvojumi.
2. Viennozīmīgi vārdi, neitrāla leksika bez emocionālas vai mākslinieciskas nokrāsas, plašs terminu, svešvārdu lietojums.
3. Reti lieto izsauksmes vārdus, nemēdz lietot darbības vārdus vienskaitļa 1. un 2. personā, toties izplatītas ir 3. personas formas, darbības vārdu ciešamā kārta. Biežāk nekā citos stilos lieto skaitļa vārdus.
4. Plaša apjoma teikumi, īpaši daudz ir saliktu pakārtotu saikļa teikumu. Ir dažādi iespraudumi (pirmkārt, piemēram, tas ir) un paskaidrojumi, ko parasti raksta iekavās.
5. Precīzi citāti.
Piemēram, Saule – mūsu planētu sistēmas centrāla debess ķermeņa starojuma radītā gaisma, siltums, ultravioletie stari.
