Īpašības vārdiem ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata pakāpe, pārākā pakāpe un vispārākā pakāpe.
1. Pārāko pakāpi veido ar piedēkli ‑āk‑.
1. Pārāko pakāpi veido ar piedēkli ‑āk‑.
Salīdzināmo pakāpju veidošanā jāpievērš uzmanība noteiktās un nenoteiktās galotnes lietošanai.
jauks – jaukāks, jaukais – jaukākais, laba – labāka, labā – labākā
2. Vispārāko pakāpi veido no īpašības vārdu pārākās pakāpes, kam pievieno vis‑ vai arī noteikto vietniekvārdu pats.
visjaukākais, pati labākā
Ne visiem īpašības vārdiem var veidot salīdzināmās pakāpes, jo ne visas pazīmes var pastiprināties vai pamazināties.
akls, kurls, bass, kails, matemātisks, četrstūrains, daudzkārtīgs, pretējs, ārējais, augšējais, priekšējais, maksimāls, minimāls u.c.
Tiem apstākļa vārdiem, kas cēlušies no īpašības vārdiem, arī var veidot salīdzināmās pakāpes.
klusi, klusāk, visklusāk, tālu, tālāk, vistālāk
Salīdzināt kāda priekšmeta pazīmes var ne tikai ar salīdzināmajām pakāpēm. Reizēm salīdzinot jānosaka, kas lielāks vai mazāks, kas labāks vai sliktāks, kas spēcīgāks vai vājāks u.tml. Šādos salīdzinājumos izmanto palīgvārdus – saikļus kā, nekā; prievārdu par.
Salīdzinājumā var izteikt apgalvojumu, tad parasti lieto saitiņu ir un prievārdu par vai saikļus kā, nekā.
Salīdzinājumu var izteikt ar noliegumu, tad parasti lieto saitiņu nav un prievārdu par vai saikli kā.
Piemērs:
Jānis ir lielāks nekā Mārtiņš. Mārtiņš nav lielāks kā Jānis.
