Rakstveida informācijas nodošanas vēsture ir ļoti sena.
Lai šis process varētu notikt, bija nepieciešami vairāki priekšnosacījumi:
1. bija jābūt valodai;
2. bija jābūt valodas zīmēm, ar kurām fiksēt mutvārdu valodu;
3. bija jābūt materiāliem un līdzekļiem, ar kuriem šīs valodas rakstveida zīmes piefiksēt.
Šobrīd populārākie alfabēti, kas pasaulē tiek izmantoti, ir:
|
Alfabēts
|
Pasaules iedzīvotāji,
kas to izmanto*
|
|
Latīņu alfabēts
|
30 %
|
|
Slāvu alfabēts
|
10 %
|
|
Arābu alfabēts
|
10 %
|
|
Indiešu alfabēts
|
20 %
|
Katram no tiem ir savas zīmes – burti –, kas ļauj attēlot atbilstošās valodas skaņas.
Taču visi šie dažādie alfabēti ir saistāmi ar rakstības attīstības jaunāko posmu, proti, periodu, kad cilvēces vēsturē attīstījās fonogrāfiskā rakstība.
Fonogrāfiskā jeb skaniskā rakstība – rakstu zīmes attēlo valodas skaniskos elementus (skaņas vai zilbes).
Senāko skaņu rakstu ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras izveidoja feniķieši. Šo rakstu aizguva senie grieķi, no kuru alfabēta savukārt izveidojās citi alfabēti, tai skaitā arī latīņu alfabēts, kas ir latviešu alfabēta pamatā.
Alfabēta burtu, resp., zīmju, izveidošanās cieši saistīta konkrētajiem rakstīšanas līdzekļiem, kas bija pieejami toreiz, burtu izveides sākumā. Grieķi rakstīja ar stilu** uz dēlīšiem, kas bija pārklāti ar vasku, vēlāk parādījās papiruss, pergaments, savukārt irbuļa vietā otiņas un spalvas, tieši tāpat kā mūsdienās dators nomaina zīmuļus un pildspalvas.
Ir vēstures liecības par Latvijas iedzīvotāju tirdznieciskajiem sakariem ar citām tautām, īpaši kopš 10. gadsimta, tāpēc pastāv hipotēze, ka, piemēram, kuršu ciltis pārzinājušās tā laika skandināvu rūnu rakstu. Pēc vācu krustnešu ierašanās 13. gadsimtā Latvijas teritorijā zināms kļuva latīņu alfabēts, kādu tolaik izmantoja latīņu un viduslejas vācu valodā.
Līdz pat 17. gadsimtam, kad Georgs Mancelis (1593 - 1634) izveidoja veco ortogrāfiju, bija liela nekonsekvence skaņu apzīmēšanā. Turklāt šajā periodā tika lietoti gotiskie burti jeb fraktūra, no kuriem Latvijā pilnībā atteicās tikai 20. gadsimta 20. gados.
Mūsdienu latviešu valodas alfabētā tiek izmantotas 33 rakstu zīmes jeb burti, ar kuriem tiek apzīmētas 48 fonēmas.
* Ja saskaitīsi visus procentus kopā, tad neiegūsi 100%. Un tam ir pamatots iemesls. Ne visām pasaules tautām, kam ir sava valoda, ir arī valodas rakstu forma, kā arī ne visi valodas lietotāji prot šīs pašas valodas rakstu formu. Protams, minētie procenti rāda aptuvenu sadalījumu, jo valodu pasaulē notiek nemitīgas izmaiņas, kas ietekmē arī dažādus statistikas datus. Apjomīgie pētījumi prasa ilgu laiku periodu, tāpēc reizēm, brīdī, kad klajā nāk apkopotie dati, tie jau var būt neprecīzi.
** stils - irbulis
