Saziņas veidi:
|
Verbālā saziņa (ar vārdiem)
|
Neverbālā saziņa (bez vārdiem)
|
|
1. mutvārdu;
2. rakstveida.
|
1. žesti*;
2. stāja;
3. mīmika*;
4. signāli.
|
Verbālā mutvārdu saziņa
Viena no mutvārdu saziņas formām ir monologs – viena cilvēka runa.
Runas var būt dažādas, jo dažādi ir to mērķi un dažādi ir klausītāji.
Ir trīs runas veidi:
Ir trīs runas veidi:
1. informatīvā runa – klausītāji tiek informēti par kādu noteiktu tēmu;
2. svētku runa – klausītāji tiek uzrunāti ar nolūku apsveikt, svinēt, godināt utt.;
3. pārliecināšanas runa – klausītāji tiek pārliecināti par kādu ideju, rīcību, viedokli utt.
Katram runas veidam ir kaut kas kopīgs ar citiem veidiem, un vienlaikus tam piemīt savas atšķirības.
Informatīvajā un pārliecināšanas runā bieži tiek izmantoti fakti, bet pārliecināšanas runā fakti tiek izmantoti, lai panāktu klausītāju piekrišanu kādam viedoklim vai lai panāktu konkrētu rīcību.
Gan svētku, gan pārliecināšanas runa ir emocionāla. Svētku runa lielākoties būs svinīga, pozitīva, bet pārliecināšanas runā, lai ietekmētu klausītāju, jāvēršas ne tikai pie klausītāju prātiem, izmantojot faktus, bet arī pie jūtām.
Latviešu valodas eksāmenā mutvārdu daļas uzdevumā jārunā informatīvā runa, kas veidota atbilstoši nosacījumiem.
Mutvārdu runas struktūra
1. Runas ievadā nosauc tematu, pamato tā izvēli, temata personisko nozīmīgumu un aktualitāti!
2. Runas galvenajā daļā argumentācijai izmanto:
• informatīvu tekstu vai literāru darbu, kas saistīts ar izvēlēto tematu,
• faktus par sabiedriskajām un/vai kultūras norisēm Latvijā/pasaulē,
• savu pieredzi.
3. Runas nobeigumā formulē vienu vai vairākas atziņas/secinājumus par izvēlēto tematu!
4. Sniedz izvērstas un pamatotas atbildes uz jautājumiem!
1. Runas ievadā nosauc tematu, pamato tā izvēli, temata personisko nozīmīgumu un aktualitāti!
2. Runas galvenajā daļā argumentācijai izmanto:
• informatīvu tekstu vai literāru darbu, kas saistīts ar izvēlēto tematu,
• faktus par sabiedriskajām un/vai kultūras norisēm Latvijā/pasaulē,
• savu pieredzi.
3. Runas nobeigumā formulē vienu vai vairākas atziņas/secinājumus par izvēlēto tematu!
4. Sniedz izvērstas un pamatotas atbildes uz jautājumiem!
Runa tiek vērtēta pēc īpašiem kritērijiem.
Sasniedzamais rezultāts, kas tiek vērtēts ar maksimālo punktu skaitu.
Temata atklāsme
Temats ir izprasts un skaidri atklāts teksta saturā. Ir atklāta runātāja personiskā attieksme, temata aktualitāte tiek atklāta un pamatota.
Runas uzbūve
Runas uzbūve pilnībā atbilst saziņas situācijai. Runa ir strukturēta, teksta daļas (ievads, galvenā daļa, nobeigums) ir saturiski saistītas un samērīgas. Runas ilgums ir ievērots.
Argumentēšana
Argumentēšanai izmanto personisko pieredzi un skaidri un precīzi formulētus faktus par sabiedriskajām un/vai kultūras norisēm Latvijā/ pasaulē. Pamatojumam izmanto informatīvu tekstu vai literāru darbu, kas saistīts ar izvēlēto tematu, atsauces ir loģiskas un pamatotas.
Vārdu krājums, gramatika
Plašs, bagāts vārdu krājums (piemēram, sinonīmi, frazeoloģismi un citi iederīgi valodas līdzekļi). Runas situācijai un komunikācijas nolūkam atbilstošs vārdu lietojums, kas ļauj brīvi, skaidri un pārliecinoši izteikties par tematu un atbildēt uz jautājumiem. Runā brīvi un pārliecinoši. Maina balss intonācijas, lai uzsvērtu teiktā jēgu.
Saziņa (jautājumu izpratne un atbildes uz jautājumiem)
Atbild izvērsti, precīzi un skaidri uz abiem jautājumiem. Spēj brīvi pamatot savu viedokli, attieksmi, vērtējumu.
Verbālā rakstveida saziņa
Rakstveida saziņas veidi ir dažādi – tie atkarīgi no saziņas mērķa, adresāta un adresanta.
Lietišķo rakstu veidi:
- skolēnu saraksts;
- iesniegums;
- instrukcija;
- sludinājums;
- vēstule;
- intervija;
- anotācija;
- scenārijs.
Neverbālā saziņa
Lai pateiktu otram, ka ir skumji vai priecīgi, ne vienmēr ir nepieciešami vārdi. Emocijas, arī informāciju varam nodot ar žestu vai mīmikas palīdzību.
Žestus ikdienā lieto ne tikai cilvēki ar dzirdes vai/un runas traucējumiem. Jebkurš cilvēks katru dienu izmanto žestus atbilstoši saziņas situācijai.
Piemērs:
Ja tu vaicā mammai atļauju doties uz kino, bet viņa tikai piekrītoši pamāj ar galvu, tad arī šī ir neverbālā saziņa.
Ja tu nāc no skolas sakumpis, smagi velkot kājas, vecākiem ir skaidrs, ka diena nav bijusi tik laba, kā cerēts.
Ja tu draugam stundas laikā piemiedz ar aci, tad arī tā ir neverbālā saziņa, kuras mērķis un temats ir zināms vien jums diviem.
Īpašs saziņas līdzeklis ir signāli. Ir signāli, kuru nozīme zināma visiem, ir tādi, kuri tiek lietoti noteiktās saziņas situācijās.
Piemērs:
Ja policijas mašīna brauc ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu, tad pārējie satiksmes dalībnieki zina, ka steidzami jādod ceļš.
Kuģis, tuvojoties ostai, mēdz dot īpašus skaņu signālus, kas informē un brīdina ostas darbiniekus.
Auditorija – klausītāju kopums.
Mīmika – sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar rokām).
Mīmika – sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar rokām).
