Saziņa ir process, kurā cilvēki apmainās ar informāciju, domām, izjūtām.
Saziņas nolūks – nodoms, ar kādu runas dalībnieks iesaistās sarunā, sniedz vai saņem informāciju. Saziņas nolūks ir cieši saistīts ar saziņas tematu, valodas līdzekļu izvēli un lietojumu, bieži – saziņas laiku un vietu, arī runas uzvedību.
Saziņa var būt formāla (oficiāla) vai neformāla (privāta), mutvārdu vai rakstiska, taču vienmēr saziņā jāievēro cieņa pret saziņas partneri. Rakstos cieņu izrādām, ievērojot pareizrakstību un rakstītāja kultūru.
Mīmika – sejas izteiksmju maiņa atbilstoši pārdzīvojamām jūtām un noskaņām.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar roku).
Dialogs – divu vai vairāku personu saruna.
Monologs – ja runā viens.
Monologs – ja runā viens.
Saziņas veidi:
- Verbālā saziņa – saziņa, izmantojot vārdus gan mutiski, gan rakstveidā. Verbālo saziņu gandrīz pilnībā kontrolē cilvēka apziņa, bet neverbālā saziņa ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim, tāpēc tā ir patiesāka un atklātāka. Proti, daudz vieglāk ir samelot ar vārdiem, nekā ar acu skatienu vai ķermeņa stāju.
- Neverbālā saziņa – saziņa bez vārdiem, izmantojot žestus, mīmiku, ķermeņa stāju, pozas. Neverbālā informācija tiek nodota slēptā formā, lai to saprastu, uzmanīgi jāvēro saziņas partneris.
Diskusija – apspriešana, kuras gaitā izsaka dažādus uzskatus.
Lai diskusija izdotos, tās dalībniekiem gan jāievēro uzvedības kultūras normas, gan jāpārzina ar diskusijas tematu saistītie jautājumi, gan jāprot izvēlēties atbilstošus argumentus sava viedokļa pamatojumam.
Argumentācijas procesā jāmin divi virzieni:
pierādošā argumentācija – runātājs ar šiem argumentiem vēlas pierādīt vai pamatot savas domas;
kontrargumentācija – ar šiem argumentiem tiek atspēkoti oponenta apgalvojumi.
Lai kādi arī būtu uzstāšanās mērķi, oratoram jābūt godīgam, patiesam, zinošam.
Argumentācijas procesā jāmin divi virzieni:
pierādošā argumentācija – runātājs ar šiem argumentiem vēlas pierādīt vai pamatot savas domas;
kontrargumentācija – ar šiem argumentiem tiek atspēkoti oponenta apgalvojumi.
Lai kādi arī būtu uzstāšanās mērķi, oratoram jābūt godīgam, patiesam, zinošam.
Svarīgi!
Nav ētiski:
1) izmantot nepatiesus un nepārbaudītus faktus vai tos apzināti falsificēt;
2) falsificēt argumentus;
3) izmantot emocionālos līdzekļus, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu;
4) uzbrukt oponentam personīgi.
1) izmantot nepatiesus un nepārbaudītus faktus vai tos apzināti falsificēt;
2) falsificēt argumentus;
3) izmantot emocionālos līdzekļus, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu;
4) uzbrukt oponentam personīgi.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?